Nesen, pastaigājoties pa apkaimi kopā ar savu gados veco basetu, pamanīju neparastu pilnpiedziņas automobili, kuru sākumā nespēju identificēt. Pirmais minējums bija, ka tas varētu būt pamatīgi nolietots Land Rover, tomēr siluets un detaļas nesakrita ne ar vienu modeli, ko līdz šim biju redzējis Latvijā. Pēc tam pieļāvu, ka tas varētu būt japāņu izcelsmes apvidnieks ar līdzīgu raksturu kā Land Cruiser Prado vai Nissan Patrol, taču, salīdzinot ar dažādu modeļu fotogrāfijām, šī versija ātri vien atkrita.
Tā kā uz auto nebija ne radiatora restes ar atpazīstamu dizainu, ne emblēmu vai citu marķējumu, kļuva skaidrs, ka noteikt modeli būs sarežģīti. Es ieliku foto attēlu automobiļu domubiedru grupā, un viens no dalībniekiem drīz vien nosauca konkrētu atbildi: tas ir ARO 244 Hunter apvidus auto. Lai gan gadiem interesējos par retākiem un neierastiem spēkratiem, par šo Rumānijā ražoto modeli līdz tam nebiju pat dzirdējis. Ja arī jums, tāpat kā man, ARO ir jaunatklājums, šī zīmola stāsts ir uzmanības vērts.
Kas ir aro?
ARO ir saīsinājums no Auto Romania. Uzņēmums darbību sāka 1957. gadā, ražojot pēc licences padomju GAZ-69 tipa apvidus automobiļus. ARO nosaukums plašāk nostiprinājās tikai 1972. gadā, kad tika prezentēta jaunās paaudzes 24. sērija ar apzīmējumu Hunter. Šīs sērijas apvidnieki tika ražoti līdz 2006. gadam, un tie izcēlās ar dažādām virsbūves versijām un plašu dzinēju izvēli, sākot no benzīna līdz dīzeļa agregātiem. Starp izmantotajiem dzinējiem bija arī Toyota, Peugeot, Ford, Cosworth, Chrysler un VM Motori piedāvājumi, turklāt ARO izstrādāja arī savus spēka agregātus. Pamanītais auto, spriežot pēc pazīmēm, ir pēc 1995. gada modernizētās Hunter versijas pārstāvis, ko var atpazīt pēc diviem lukturiem katrā pusē līdzās taisnstūrveida restei. Tomēr precīzu izlaiduma gadu noteikt ir grūti.
Aro izplatība pasaulē
ARO 24. sērijas apvidus automobiļi tika eksportēti uz daudzām valstīm, kā arī ražoti pēc licences, piemēram, Spānijā un Brazīlijā. Kopumā ARO transportlīdzekļi tika tirgoti vairāk nekā 55 valstīs. Latvijā šis modelis ir zināms, tomēr lielākā daļa šādu apvidnieku sākotnēji bija paredzēti tieši eksportam. XXI gadsimta sākumā ir bijuši mēģinājumi ievest ARO arī privātiem, ģimenes lietotājiem, laikā, kad apvidus tipa tehnika kļuva pieprasītāka.
Kā aro nonāca šeit?
Tomēr lielākā daļa iecerēto importu netika realizēti, tāpēc paliek atklāts jautājums, kā šāds auto ir nonācis mūsu pusē. Iespējams, tas atvests kā demonstrācijas vai izmēģinājuma eksemplārs, vai arī kāds entuziasts nolēmis uzsākt neparasta spēkrata atjaunošanu. Var pamanīt, ka vadītāja durvīs ir izveidojies liels rūsas caurums, un kopējais izskats liecina par ilgu stāvēšanu ārā, turklāt auto ir apaudzis ar vīteņaugiem. Izvēlēties šādu bāzi apvidniekam, kas paredzēts izcelties ar unikālu raksturu, ir interesants solis, taču restaurācija prasītu ievērojamu darba apjomu un prasmīgu pieeju.
Kādu tehniku var uzstādīt?
Kāds dzinējs šobrīd atrodas zem motora pārsega, nav zināms, taču mūsdienu auto entuziastam pastāv iespēja šo modeli modernizēt, uzstādot mūsdienīgu turbodīzeli vai V8 motoru. Atliek cerēt, ka pašreizējam īpašniekam ir skaidrs plāns, kā šo reto automobili atgriezt satiksmē un piešķirt tam otro dzīvi. Ja šis auto pieder jums, būtu interesanti uzzināt vairāk.




