Studebaker nosaukums auto industrijā palicis kā viena no interesantākajām neatkarīgo ražotāju vēstures lappusēm. Uzņēmums darbību sāka jau 1852. gadā kā zirgu vilktu ratu ražotājs, un vairāk nekā gadsimtu virzījās attīstības un jauninājumu ceļā, līdz galu galā pārtrauca darbību. Studebaker reputāciju veidoja kvalitatīvi un izturīgi automobiļi, pamanāms dizains un jaudīgi dzinēji, taču ar laiku uzņēmums nespēja izturēt lielo ražotāju spiedienu un kļuva par auto nozares vēstures sastāvdaļu.
Studebaker stiprās puses un pēckara izaicinājumi
Otrā pasaules kara laikā Studebaker iesaistījās sabiedroto vajadzību nodrošināšanā, ražojot lidmašīnu dzinējus un kravas automobiļus. Tas uzņēmumam nodrošināja finansiālu pamatu pēckara ieguldījumiem, un 1947. gadā prezentētais jaunā dizaina automobiļu klāsts kļuva par nozīmīgu soli uz priekšu. Reklāmas materiālos tika uzsvērts, ka tie ir pirmie īstie pēckara automobiļi. Tomēr brīdī, kad lielie autoražotāji atgriezās tirgū ar vēl modernākiem modeļiem, Studebaker sākotnējā priekšrocība, ko tas bija ieguvis, ātrāk ieviešot mūsdienīgākus transportlīdzekļus, drīz vien tika pārspēta.
Pieaugoša konkurence un neveiksmīga apvienošanās
Desmitgades sākumā Studebaker pārdeva gandrīz 400 000 automobiļu gadā, taču tikai dažus gadus vēlāk pārdošanas apjomi noslīdēja līdz 100 000. Lielās autobūves kompānijas varēja nepārtraukti pilnveidot gan modeļus, gan dzinējus, savukārt Studebaker kā mazāks ražotājs bija spiests riskēt ar neierastākiem dizaina risinājumiem, lai piesaistītu uzmanību arvien novecojošajam piedāvājumam. Sākoties cenu karam automobiļu tirgū, Studebaker vairs nespēja nodrošināt konkurētspējīgu cenu saviem produktiem. Lai gan tika apsvērta apvienošanās ar citiem neatkarīgajiem ražotājiem, piemēram, Packard, Hudson un Nash, līdz reālam darījumam nonāca tikai Studebaker un Packard vienošanās. Tomēr šī apvienošanās izrādījās mazefektīva un būtiskās problēmas neatrisināja.
- 1958. gadā Studebaker pārdošanas apjoms saruka līdz 56 920 automobiļiem.
- Augstu algu un pieaugošu ražošanas izmaksu dēļ peļņa vairs nebija sasniedzama.
- Konkurenti piedāvāja lētākus modeļus un tos nepārtraukti uzlaboja.
Jaunā prezidenta lēmumi un Avanti modelis
1961. gadā jaunais Studebaker prezidents centās radikāli mainīt uzņēmuma kursu: tika ieguldīts ražošanas līniju modernizācijā, un īsā laikā tika atjaunoti galvenie modeļi Lark un Hawk. Par nozīmīgāko jaunumu kļuva prestižais Avanti, kam izvēlēta stiklašķiedras virsbūve un iespaidīgs V8 dzinējs. Avanti bija viens no pirmajiem sērijveida automobiļiem ar disku bremzēm un piedāvāja līdz 220 kW (300 ZS) jaudu, kas tika pozicionēta kā iespēja ienākt augstākās klases automobiļu segmentā.
- Ar Avanti tika mēģināts atjaunot ražotāja reputāciju un izcelties ar inovācijām.
- Pirms masveida ražošanas tika sagatavoti 10 izmēģinājuma prototipi.
- Modelis izcēlās ar ļoti progresīviem inženiertehniskiem risinājumiem, taču sarežģītā ražošana radīja tehniskas grūtības.
Studebaker darbības izbeigšana
Lai arī Avanti izcēlās ar dizainu un tehnoloģijām, nopietnās finanšu problēmas atrisināt neizdevās. Ilgstošs darbinieku streiks un atkārtotas kvalitātes nepilnības galīgi izsmēla uzņēmuma resursus. Arī mēģinājumi dažādot biznesu, iegādājoties uzņēmumus citās rūpniecības nozarēs, nepalīdzēja atjaunot rentabilitāti. Līdz 1964. gadam ražošana tika pārcelta uz vienīgo atlikušo rūpnīcu Kanādā, taču apjomi turpināja kristies, un peļņu sasniegt neizdevās.
- 1965. gadā tika saražots mazāk nekā 20 000 automobiļu.
- Pēdējie modeļi tika komplektēti ar no General Motors saņemtiem dzinējiem.
- Uzņēmums galīgi pārtrauca automobiļu ražošanu 1966. gada martā.
Mantojums un uzņēmuma turpmākais liktenis
Studebaker automobiļu nodaļa tika likvidēta, taču pati korporācija, iegādājoties dažādus citus rūpniecības uzņēmumus, tika iekļauta lielākā industriālā konglomerātā. Studebaker vārds saglabājās kā simbols kādreizējam nozares spēlētājam, kas atgādina par neatkarīgo ražotāju iespējām un grūtībām mainīgajā automobiļu tirgū. Studebaker pieredze parāda, cik izšķiroša pat spēcīgu zīmolu nākotnei var būt inovāciju loma un vadības pieņemtie lēmumi.
