Pietiek vienreiz pagriezt aizdedzes atslēgu, lai ierastās dzinēja iedarbināšanās vietā panelī iedegtos brīdinājuma lampiņu virkne vai vispār nebūtu nekādas reakcijas. Atverot motortelpu, nereti atklājas saplosīti vadi, sagrauzta izolācija un dažādi sīko grauzēju atstāti pārpalikumi. Visbiežāk šādu bojājumu izraisītāji ir peles vai žurkas, un vadu graušana parasti nav saistīta ar barības trūkumu – galvenais iemesls ir šo dzīvnieku zobu īpatnības.
Kāpēc grauzēji grauž automobiļa vadus
Grauzēju priekšzobi aug nepārtraukti visas dzīves garumā. Ja dzīvnieks regulāri neko cietāku negrauž, zobi var izaugt tik gari, ka apgrūtina ēšanu. Tāpēc instinktīvi tiek meklēti materiāli, kas pēc sajūtas līdzinās zariņiem un citiem dabā sastopamiem priekšmetiem. Motortelpā esošie vadu kūļi un to izolācija pēc struktūras bieži atgādina tieši to, ko grauzējs grauztu savā ierastajā vidē.
Situāciju pastiprina arī pati vieta: motortelpa parasti ir salīdzinoši silta un noslēgta, līdz ar to tā kļūst par ērtu patvērumu sīkiem dzīvniekiem. Ja automobilis ilgstoši netiek lietots, risks pieaug vēl vairāk, jo šāds transportlīdzeklis viegli pārvēršas par mierīgu, netraucētu apmetni nevēlamiem iemītniekiem.
Vai vainīga sojas bāzes izolācija
Pēdējos gados daļa ražotāju, meklējot videi draudzīgākus risinājumus, atsevišķu vadu izolācijas sastāvā ir sākuši izmantot sojas bāzes savienojumus. Tas vadītāju vidū ir izraisījis plašas diskusijas, un ir bijuši arī juridiski strīdi par it kā biežākiem grauzēju izraisītiem bojājumiem.
Tomēr, lai gan konkrētu materiālu vainot ir ērti, pašlaik nav pārliecinošu zinātnisku pierādījumu, ka tieši sojas bāzes izolācija grauzējiem būtu pievilcīgāka nekā iepriekš lietotie risinājumi. Citiem vārdiem, auto var neiedarboties, taču bojājuma iemesla skaidrojums joprojām ir strīdu temats.
Vai apdrošināšana sedz vadu bojājumus
Atklājot sagrauztu elektroinstalāciju, bieži nākas saskarties ar nepatīkamu remonta tāmi. Praktiskajā dzīvē šāda veida zaudējumus nereti var atlīdzināt apdrošināšana, jo tos parasti klasificē kā bojājumus, kas nav saistīti ar ceļu satiksmes negadījumu. Šāds segums parasti ietver dažādas situācijas, tostarp zādzību, krītošus priekšmetus un arī dzīvnieku nodarītus bojājumus.
Tomēr ir vairāki būtiski nosacījumi. Pirmkārt, autovadītājam vispār jābūt apdrošināšanas polisē paredzētam šāda apjoma segumam, jo tas ne vienmēr ir obligāts. Otrkārt, jāņem vērā pašrisks. Piemēram, ja remonts maksā 550 EUR, bet pašrisks ir 460 EUR, apdrošinātājs atlīdzinās tikai 90 EUR. Līdz ar to atsevišķos gadījumos, atkarībā no pašriska apmēra, prasības iesniegšana var būt maz lietderīga.
Svarīgi arī saprast, ka apdrošinātājs var atteikt atlīdzību, ja secina, ka īpašnieks rīkojies nolaidīgi. Ja bija skaidras pazīmes par ligzdas veidošanos motortelpā vai redzami citi grauzēju aktivitātes signāli, bet tie tika ignorēti, var tikt argumentēts, ka zaudējumi pieauguši nepietiekamas uzraudzības dēļ, nevis negaidīta notikuma rezultātā.
Ražotāju nostāja un piedāvātie risinājumi
Autoražotāji šādus gadījumus visbiežāk uzskata par ārēju apstākļu izraisītiem bojājumiem, nevis par konstrukcijas vai ražošanas defektu. Pamatojums ir vienkāršs: ja vadus ir bojājis dzīvnieks, to neuzskata par materiālu vai montāžas brāķi, tāpēc atbildība netiek attiecināta uz ražotāju. Šāda pieeja vairākos juridiskos strīdos ir tikusi veiksmīgi aizstāvēta.
Tajā pašā laikā daži ražotāji piedāvā praktiskus līdzekļus, kas paredzēti grauzēju intereses mazināšanai. Viens piemērs ir īpaša atbaidoša lenta vadu aptīšanai, kas pēc būtības līdzinās izolācijas lentei, tikai ar piedevām, kuras grauzējiem ir nepatīkamas. Tas parāda, ka problēma pastāv, pat ja oficiāli tā netiek ieskaitīta ražošanas atbildībā.
Kāpēc elektroauto risks ir lielāks
Transportlīdzekļos ar iekšdedzes dzinēju grauzēju nodarītais kaitējums dažkārt skar mazāk kritiskas sistēmas, piemēram, var pārstāt darboties logu mazgāšanas sistēma vai salona apgaismojums. Savukārt elektroauto gadījumā sekas var būt ievērojami nopietnākas.
Elektriskajos transportlīdzekļos daudzas sistēmas ir cieši savstarpēji saistītas, un būtiska vadu kūļa bojājums var traucēt galvenās funkcijas tādā mērā, ka automobilis vairs nespēj pārvietoties un zaudē mobilitāti. Tāpēc pat neliels bojājums elektroinstalācijā var beigties ar dārgu remontu un ilgāku dīkstāvi.
Ko no tā vajadzētu ņemt vērā vadītājam
Automobiļa elektroinstalācija grauzējiem var kalpot kā ērts veids, kā nodilt un saīsināt augošos zobus, bet ražotāji to parasti neuzskata par savu atbildību. Kamēr šī problēma netiek risināta sistemātiski, lielākā daļa seku gulstas uz īpašnieku: profilakse, remonts un saziņa ar apdrošinātāju. Praktiski tas nozīmē, ka automobilim, kas ilgāk stāv nekustīgi, ir vērts pievērst papildu uzmanību, bet, pamanot grauzēju klātbūtnes pazīmes, rīkoties savlaicīgi, negaidot, līdz bojājumi kļūst plašāki.