SpaceX mērķis ir veikt lidojumus uz Marsu, un šim nolūkam uzņēmums izstrādā raķeti, kas pēc plāna kļūs par galveno platformu šādām misijām. Aptuveni 122 m augstā sistēma tiek saukta par Starship un bieži tiek raksturota kā līdz šim lielākais uzbūvētais kosmosa aparāts. Konstrukcija ir divpakāpju: apakšā atrodas Super Heavy pirmā pakāpe jeb paātrinātājs, bet virs tās ir uzstādīts pats Starship kosmosa kuģis.
Super Heavy paātrinātājs ir aprīkots ar 33 uzņēmuma Raptor dzinējiem, kuru uzdevums ir nodrošināt pietiekamu vilci, lai sistēma sasniegtu orbītu. Augšējā pakāpe, t. i., Starship kuģis, papildus izmanto vēl sešus dzinējus. Abas pakāpes tiek projektētas kā pilnībā atkārtoti lietojamas: ideja paredz, ka pēc lidojuma tās atgriežas bāzē, tur tiek sagatavotas nākamajam startam un atkārtoti uzpildītas ar degvielu.
No tehnoloģiju viedokļa tas ir ļoti ambiciozs un iespaidīgs risinājums, taču izmēģinājumus pastāvīgi pavada viena būtiska problēma: Starship testos nereti beidzas ar sprādzienu vai konstrukcijas sabrukumu. Pirmais Starship lidojums notika 2023. gada aprīlī un noslēdzās ar sprādzienu. Pēc tam gaisā cēlās uzlabotas versijas – kopumā tika veikti vēl astoņi lidojumi, un daļa no tiem uzdevumus izpildīja sekmīgi. Vienlaikus Super Heavy jau ir demonstrējis īpaši sarežģītu manevru – atgriešanos pie starta torņa, lai to varētu noķert ar torņa lielajām speciālajām rokām. Tomēr jaunākajos mēģinājumos atkal fiksēta kontroles zaudēšana un aparātu sairšana. Iemesli, kādēļ tas atkārtojas, nav reducējami uz vienu faktoru.
Tīša eksplozija kā drošības risinājums
Daudzos gadījumos sprādziens nav nejaušs mehāniskas avārijas iznākums, bet gan iepriekš paredzēta drošības procedūra. Spēkā esošie noteikumi paredz, ka kosmiskajām raķetēm jābūt aprīkotām ar lidojuma pārtraukšanas sistēmu (FTS). Tās uzdevums kritiskas novirzes vai bojājuma gadījumā ir novērst risku, ka raķete, saglabājot vilci, varētu aizlidot neprognozējamā virzienā.
Princips ir vienkāršs: ja lidojums kļūst nevadāms, sistēma pārtrauc raķetes konstrukcijas integritāti un liedz tai turpināt kustību ar strādājošiem dzinējiem. Lidojuma trajektorijas tiek plānotas tā, lai avārijas gadījumā atlūzas kristu ūdenī, nevis apdzīvotās teritorijās. Bīstamākais scenārijs būtu situācija, kur aparāts novirzās, tomēr paliek salīdzinoši neskarts un dzinēji joprojām darbojas – tad teorētiski tas varētu kļūt par nevadāmu augstas enerģijas objektu. FTS iejaucas tieši, lai šādu attīstību nepieļautu, un vienlaikus palīdz mazināt risku, ka uz virsmas nonāks liels daudzums toksiskas šķidrās degvielas.
Tāpēc brīžos, kad debesīs redzama iespaidīga atlūzu pēda, tas bieži norāda, ka pirms sprādziena notika bojājums, bet konstrukcija vēl kādu laiku saglabāja viengabalainību. Šādās situācijās FTS iedarbina aparāta iznīcināšanu, un atlūzas iekrīt iepriekš noteiktā drošā zonā ūdenī.
Kāpēc rodas situācijas, kad aktivizējas FTS
Starship neiznīcina sevi bez iemesla – tas notiek, ja lidojums atkāpjas no plānotā profila vai parādās bojājumi, kas var radīt apdraudējumu. Deviņu veikto lidojumu laikā ir reģistrētas dažādas problēmas. Pirmajā mēģinājumā raķete negaidīti izraisīja spēcīgu atlūzu un putekļu virpuli, pēc kura aparāts zaudēja stabilitāti un sāka nekontrolējami griezties. Septītajā lidojumā tika konstatēta degvielas noplūde, savukārt astotajā bojājās vairāki dzinēji centrālajā daļā.
Tomēr pat šādos apstākļos ir bijuši nozīmīgi rezultāti: gan septītajā, gan astotajā izmēģinājumā Super Heavy pirmā pakāpe spēja atgriezties bāzē, un to bija iespējams pārņemt atgūšanai.
Jaunākais mēģinājums: sairšana atgriežoties atmosfērā
Devītais lidojums, kas notika 2025. gada 27. maijā, noslēdzās citādi nekā gadījumi, kad aparātu iznīcina FTS. Šoreiz vēl viena degvielas noplūde izraisīja griešanos, bet, atgriežoties atmosfērā, lielās termiskās noslodzes dēļ Starship vienkārši sabruka. SpaceX šāda tipa notikumus raksturo kā ātru neplānotu izjaukšanos.
Tajā pašā testā bija arī pozitīvs aspekts: pirmo reizi sekmīgi atkārtoti tika izmantota iepriekš atgūtā Super Heavy pakāpe (no 7. lidojuma), un tā nodrošināja sistēmas pacelšanu lidojumā. Tomēr arī šī pakāpe lidojuma laikā beigās tika zaudēta.
Vai to var uzskatīt par neveiksmi
Vai šādi zaudējumi ir uzskatāmi par neveiksmēm, ir atkarīgs no skatpunkta. Inženierijā nereti nākas sabojāt daudz prototipu, līdz risinājumi kļūst pietiekami uzticami. SpaceX konsekventi balstās uz ātru izmēģinājumu ciklu, kurā kļūmes tiek analizētas un konstrukcija nepārtraukti koriģēta. Tomēr, lai uzņēmums reāli pietuvotos lidojumiem uz Marsu, vispirms ir jāpanāk viens galvenais mērķis: izstrādāt Starship versiju, kas uzticami veic lidojumus, tos nenoslēdzot ar sprādzienu vai konstrukcijas sabrukumu.