V8 motors jau gadu desmitiem tiek asociēts ar zemu, raupju un viegli atpazīstamu rūkoņu, kas parādās uzreiz pēc iedarbināšanas. Lielākajā daļā klasisko V8 konstrukciju šāds izteikti rīklējs skanējums rodas konkrētas mehānikas un degšanas impulsu secības dēļ. Tomēr ir arī retāk sastopams V8 paveids, kura tonis ir pavisam citāds: augstāks, tīrāks, vienmērīgāks un ar izteiktāku pieaugumu, palielinoties apgriezieniem. Šo atšķirību parasti nosaka nevis cilindru skaits vai pati V konfigurācija, bet gan kloķvārpstas veids.
Kas nosaka atšķirīgu V8 motora skanējumu
V8 ir astoņu cilindru iekšdedzes dzinējs, kur cilindri sadalīti divās četrus cilindrus ietverošās rindās, kas izvietotas V formā. Tāpat kā citos iekšdedzes motoros, kloķvārpsta griežas un caur klaņiem kustina virzuļus cilindros. Taču V8 motoros visbiežāk tiek izmantoti divi atšķirīgi kloķvārpstas risinājumi, un tie visvairāk ietekmē degšanas impulsu ritmu un izplūdes pulsāciju. Tāpēc viens un tas pats V8 formāts var skanēt vai nu kā zema toņa pulsējoša rūkoņa, vai arī kā augstākas frekvences, strauji augošs un agresīvs kliedziens.
- krusteniskā (cross-plane) kloķvārpsta
- plakanā (flat-plane) kloķvārpsta
Kā veidojas klasiskais V8 rūciens
Tradicionālais, vibrējošais V8 skanējums rodas tāpēc, ka degšanas impulsi abās cilindru rindās nav pilnīgi vienmērīgi sadalīti. Krusteniska tipa kloķvārpstā kloķu kakliņi ir izvietoti ik pēc 90 grādiem, veidojot konfigurāciju, kas pēc formas atgādina krustu. Šāda ģeometrija palīdz iegūt raksturīgo zemo frekvenču tembru, jo aizdedzes secība praksē starp kreiso un labo cilindru rindu sadalās nevienmērīgi.
Šīs nevienādās impulsu kadences dēļ skaņa kļūst pulsējoša, ar izteiktu rūkoņas efektu, kas īpaši labi dzirdams brīvgaitā un zemā apgriezienu diapazonā.
Kāpēc V8 ar plakano kloķvārpstu skan augstāk
Plakanā tipa V8 kloķvārpsta ir veidota citādi: kloķu kakliņi savstarpēji atrodas 180 grādu pretstāvoklī. Rezultātā izkārtojums ir plakanāks, un galvenais ieguvums ir simetriska un ritmiski vienmērīga aizdedzes secība: kreisā, labā, kreisā, labā un tā nepārtraukti.
Šāda kārtība nodrošina gludāku un stabilāku skanējumu bez raksturīgās vibrējošās nots, bet, pieaugot apgriezieniem, tonis strauji kļūst augstāks. Plakanās kloķvārpstas V8 raksturu lielā mērā veido tieši apgriezienu dinamika: jo agresīvāk motors uzgriežas, jo skaidrāk dzirdams augsta toņa dziedājums.
Konstrukcijas kompromisi: griezes moments un apgriezieni
Kā ierasts inženierijā, šeit nav viena visos gadījumos pārāka risinājuma, jo atšķiras prioritātes un sekas. V8 ar krustenisko kloķvārpstu parasti piedāvā lielāku griezes momentu zemās apgriezienu zonās. Tas ir noderīgi situācijās, kad vajadzīga vilkme no zemiem apgriezieniem, īpaši pie lielākām slodzēm. Vēl viens šī risinājuma aspekts ir tas, ka pati kloķvārpsta bieži ir masīvāka, līdz ar to motoram ir grūtāk vienmērīgi sasniegt ļoti augstus apgriezienus. Tieši tāpēc skanējums saglabājas zems, piesātināts un smagnējs.
Plakanā kloķvārpsta parasti ir vieglāka, tāpēc dzinējs var ātrāk uzņemt apgriezienus un brīvāk strādāt augstā diapazonā. Tas tiešā veidā paceļ arī skaņas toni. Tajā pašā laikā zemā apgriezienu intervālā šāds V8 nereti attīsta mazāku griezes momentu, tāpēc motora raksturs pilnīgāk atklājas tad, kad tas darbojas ar augstākiem apgriezieniem. Praktiski tas nozīmē atšķirīgu balsi: krusteniskais V8 vairāk līdzinās zema toņa lēni pulsējošam tembram, savukārt plakanās kloķvārpstas V8 skan asi, augstu un sportiski, un šo efektu īpaši izceļ apgriezienu kāpums.
Šī atšķirība kļūst labi pamanāma arī brīžos, kad atsevišķi ražotāji pāriet no krusteniskās shēmas uz plakano, jo mainās ne tikai motora darbības raksturs, bet arī tas, ko vadītājs dzird no motortelpas.
