Superauto joprojām spēj aizraut iztēli, jo tie ir tehnoloģiju un dizaina paraugdemonstrējumi, kas piesaista gan jaunākus, gan pieredzējušus auto entuziastus. Tomēr tirgū kļūst arvien mazāk pilnīgi jaunu, plaši atpazīstamu šīs klases modeļu, tāpēc retāk parādās automobiļi, kas dabiski kļūst plakāta cienīgi un nonāk bērnu vai jauniešu istabās. To īpaši pastiprina tendence, kur reālu modeļu vietā aizvien biežāk izvēlas mākslīgi radītus, dzīvē neeksistējošu auto tēlus.
Diskusijā ar lasītājiem par to, kuram ražotājam vajadzētu uzņemties jauna superauto izstrādi, viedokļi svārstījās no ticamiem halo klases projektiem līdz idejām atdzīvināt sen pazudušus zīmolus. Zemāk apkopoti ražotāji, kurus auto cienītāji visbiežāk minēja kā vispiemērotākos, lai atgrieztos ar jaunu, spilgtu un viegli atpazīstamu superauto.
Ražotāji, no kuriem entuziasti visvairāk gaida jaunu superauto
Cadillac
Viena no idejām bija ļoti tieša: augstākās veiktspējas Corvette C8 ZR1 koncepciju varētu pārvērst par Cadillac modeli, piešķirot tam unikālu virsbūvi un skaidri definētu halo lomu kā zīmola sporta flagmanim. Šāds solis tiktu uztverts kā īpaši izdevīga iespēja iegūt vienu centrālu tēla modeli, kas paceltu visas markas reputāciju un fokusētu uzmanību uz sportiskajām ambīcijām.
Jaguar
Par Jaguar viedokļi bija kategoriski: zīmolam esot nepieciešams skaidrs un drosmīgs vadošais modelis. Tika pieminēts C-X75 projekts kā piemērs tam, ka ideju un potenciāla netrūka, taču pietrūka apņēmības ieceri līdz galam īstenot. Sagaidījums ir, ka jaunajam auto jābūt bez kompromisiem: ar izteiksmīgu ārieni, vidū novietotu dzinēju un nepārprotamu orientāciju uz tēlu un rezultātiem, nevis uz piesardzīgu atturību.
Lexus
Lexus tika minēts, atsaucoties uz LFA mantojumu. Daļai entuziastu šis modelis kļuva par pierādījumu, ko ražotājs spēj sasniegt, ja projekts tiek attīstīts ar maksimālu vērienu. Tāpēc tiek gaidīts idejiskais turpinājums, proti, jaunās paaudzes superauto, kas uzturētu LFA pamatprincipus: atšķirīgu raksturu, augstu inženiertehnisko līmeni un skaidru emocionālo vērtību.
Toyota
Interesanti, ka starp priekšlikumiem izskanēja arī pretējs virziens: nevis vēl viens klasisks superauto, bet gan masveidīgāks, pieejamāks un vienlaikus ļoti jaudīgs sporta modelis. Kā alternatīva tika apspriesta ideja LFA koncepciju padarīt piezemētāku: atteikties no eksotiskiem risinājumiem un ļoti retā V10, tā vietā lietot ierastākus materiālus un V8 dzinēju ar piespiedu uzpildi, mērķējot uz 550–600 ZS jaudu, un šo auto sasaistīt ar Supra nosaukumu.
Šāda formāta ieteiktā cena tika minēta ap 95 000 eiro, kas pēc šīs loģikas varētu nodrošināt īpaši augstu pieprasījumu, jo auto būtu pieejamāks, bet joprojām izcili efektīvs sporta automobilis. Vienlaikus izskanēja doma, ka V10 risinājumam būtu jāpaliek vairāk kā demonstrācijai: saražot tikai ļoti ierobežotu daudzumu (5–10 vienības), tās nepārdot un paturēt kā markas tehnoloģisko vizītkarti.
BMW
BMW entuziasti raksturoja kā ražotāju, kas jau sen darbojas izturības sacīkšu vidē un ir uzkrājis pieredzi, taču savulaik pilnībā neizmantoja iespēju laikā, kad tirgū dominēja hibrīdo superauto vilnis. Šajā kontekstā i8 tika minēts kā ne līdz galam izmantota iespēja, un secinājums bija vienkāršs: zīmolam būtu vērts vēlreiz mēģināt radīt īstu superauto, kas mērķēts uz pašu augstāko līmeni.
Lancia
Lancia tika atgādināta kā zīmols, kas kādreiz izcēlās ar īpaši pievilcīgiem automobiļiem, bet vēlāk tā identitāte kļuva izplūdusi. Piedāvātais ceļš ir atgriezties ar stilīgu 2+2 kupeju, iedvesmu smeļoties 20. gadsimta 60. gadu noskaņā, bet tehnoloģiski to veidojot mūsdienīgu. Kā mērķis tika pieminēta ap 500 ZS jauda, savukārt praktiskais pamatojums bija izmantot koncerna platformas un agregātus, lai mehāniskā daļa būtu racionāli nokomplektēta, bet budžetu varētu novirzīt izteiksmīgam virsbūves dizainam.
Alpine
Alpine gadījumā tika uzsvērts kontrasts: zīmolam ir augsta līmeņa klātbūtne autosportā, taču ielas modeļu piedāvājums, pēc viedokļu autoru domām, ir pārāk šaurs un ne pietiekami ambiciozs. Sagaidījums ir, ka ražotājam sportiskā kompetence skaidrāk jāparāda arī sērijveida halo tipa automobilī.
Hyundai, Kia un Genesis
Šīs grupas zīmoli tika minēti kā nobrieduši spēlētāji ar pārliecinošu cenas un snieguma attiecību. Viedoklis bija, ka tiem ir visas iespējas izveidot ikdienas superauto, proti, modeli, kas būtu gana uzticams un praktisks ikdienas lietošanai, bet vienlaikus piedāvātu izcilu veiktspēju. Idejiski tas tika salīdzināts ar pieeju, kas savulaik ļāva izcelties NSX: superauto sajūta, taču ar sasniedzamāku cenu nekā tiešajiem konkurentiem.
Jensen
Starp priekšlikumiem parādījās arī sen izzudis nosaukums Jensen. Tika atgādināts, ka zīmolam savulaik bija atmiņā paliekoši V8 automobiļi, īpaši Interceptor, un vēlāk sekoja mazāk zināms mēģinājums radīt S-V8 kabrioletu, kura ražošana praktisku problēmu dēļ apstājās, pabeidzot tikai aptuveni 20 automobiļus. Vēlme ir vienkārša: atdzīvināt Jensen vārdu jaunā superauto, saglabājot neapstrādātu, mehāniski jaudīga V tipa dzinēja raksturu.
Mazda
Mazda tika piedāvāta kā ražotājs, kas varētu īpaši izcelties uz konkurentu fona ar rotordzinēja risinājumu. Tika izteikta ideja superauto veidot sadarbībā ar rotordzinēju entuziastu Robu Dahmu, par atskaites punktu ņemot viņa izstrādāto aptuveni 895 kW (1200 ZS) motoru un pielāgojot to augstākai uzticamībai. Kā virziens tika minēta četru rotoru konfigurācija, simboliski noslēdzot tīra iekšdedzes dzinēja ēru.
Ford
Attiecībā uz Ford tika aktualizēta doma par superauto atgriešanos, kas nebūtu paredzēts tikai kolekcionāriem. Kā atskaites punkts tika pieminēts iepriekšējais GT, kura cena tajā laikā bija ap 142 000 eiro. Salīdzinot ar tā perioda tipiskajām luksusa sedanu cenām, šāds automobilis teorētiski vēl varēja būt sasniedzams cilvēkam, kurš apzināti krāj un maina prioritātes.
Pretstats ir vēlākā GT paaudze, kas startēja aptuveni no 332 000 eiro, tāpēc vairumam tas kļuva nevis par reālu mērķi, bet par sapni. Secinājums bija tāds, ka ražotājam vajadzētu izstrādāt pieejamāku superauto un vienlaikus neierobežot ražošanas apjomu tik stingri, kā tas tika darīts iepriekš.
Neviens ražotājs
Izskanēja arī stingrs viedoklis, ka jauni superauto vispār nav nepieciešami. Pamatojums bija, ka tirgum svarīgāki ir pieejami, noderīgi un racionāli automobiļi, kas ražotājiem nes peļņu, bet īpašniekiem dod reālu vērtību. Šādā skatījumā vēl viens ekstremālas jaudas modelis, ko var atļauties tikai neliela cilvēku daļa un kas nereti kļūst par kolekcijas eksponātu, nav tas, kas mūsdienu autovadītājiem nepieciešams visvairāk.
Visbiežāk minētās gaidas par to, kāda superauto pietrūkst
- Skaidrs halo modelis, ko ir viegli atpazīt un kas veido zīmola tēlu.
- Lielāka pieejamība, proti, sporta auto, kas praksē ir sasniedzams ne tikai kolekcionāriem.
- Drosmīgāki risinājumi, piemēram, izteiksmīgs dizains, netipiskas dzinēju koncepcijas vai spilgta tehniskā ideja.
- Konsekvence, lai ambiciozi projekti nepaliktu prototipu vai ierobežotu demonstrāciju līmenī.
