PBS ir laidis klajā detalizētu dokumentālu eksperimentu, kurā kontrolētā vidē tika atdarināta un analizēta liela mēroga vairāku automašīnu ķēdes avārija. Šādi testi ir noderīgi ne tikai satiksmes drošības speciālistiem vai avāriju rekonstrukcijas interesentiem, jo tie ļauj saprast, kā reālajā plūsmā veidojas karambols, kā reaģē autovadītāji un kā sarežģītos apstākļos nostrādā automobiļu drošības sistēmas. Būtiski, ka pārbaude notika bez apdraudējuma cilvēkiem: vadītāju vietā automobiļos tika iestrādāti tehniski vadības risinājumi, bet dalībnieki transportlīdzekļus kontrolēja attālināti no drošiem simulatoriem.
Vairāku automašīnu karambola tests: ko bija iecerēts pārbaudīt
Eksperimenta iecere bija atdarināt uz šosejas notiekošu vairāku transportlīdzekļu sadursmi, kuras patieso gaitu pēc avārijas parasti ir ļoti sarežģīti precīzi atjaunot. Reālās situācijās izmeklētājiem bieži pietrūkst precīzu datu par to, kurš pirmais pamanīja šķērsli, kad tieši sākta bremzēšana, kā mainījās braukšanas trajektorijas un kādu lomu nospēlēja ceļa segums. Šis tests deva retu iespēju vienuviet ieraudzīt, kā ķēdes avārija attīstās dinamikā, kā autovadītāji reaģē uz pēkšņu apdraudējumu un kā atšķirīgi konstrukcijas un elektroniskie risinājumi ietekmē iznākumu dažādos automobiļos.
Filmēšanas vieta un testa mērogs
Testu filmēja speciāli sagatavotā trasē, kas izbūvēta 3,2 km garā ceļa posmā slēgtā bijušās militārās bāzes teritorijā. Posms tika pielāgots tā, lai atgādinātu automaģistrāli, izveidojot lēnāku, vidējo un ātrāku joslu, kā arī nomali. Dokumentālā filma ir 1 stundu un 40 minūtes gara un secīgi parāda gan sagatavošanās darbus, gan izmantoto metodiku, gan arī turpmāko notikušā analīzi.
Attālināta vadība reālu vadītāju vietā
Lai scenārijs maksimāli līdzinātos realitātei, vienlaikus neriskējot ar cilvēku drošību, testa transportlīdzekļi tika pārveidoti par pilna izmēra attālināti vadāmiem automobiļiem. Dalībnieki tos vadīja no atsevišķiem simulatoriem, bet pašos transportlīdzekļos atradās manekeni. Daļa manekenu bija piesprādzēti ar drošības jostām, bet daļa atstāti nepiesprādzēti, lai varētu salīdzināt sekas atšķirīgos apstākļos.
Dalībnieku darba vietas tika izveidotas, izmantojot vairākus Smart ForTwo, kas bija pielāgoti simulatoru vajadzībām. Nodarbību laikā dalībniekus uzraudzīja psihologs, kurš fiksēja, ka cilvēku fizioloģiskās reakcijas uz situāciju bija līdzīgas tām, kas rodas, vadot auto reālā satiksmē, pat ja transportlīdzeklis tiek kontrolēts attālināti.
Astoņas vieglās automašīnas, viens vilcējs un divas vadītāju grupas
Pārbaudē piedalījās astoņi vieglie transportlīdzekļi un viens vilcējs. Lai situācija atspoguļotu reālajai satiksmei raksturīgo nejaušību, tika izvēlēti dažādu klašu un izmēru modeļi ar atšķirīgiem tehniskajiem risinājumiem. Arī vadītāju lomas tika sadalītas divās daļās: daļu transportlīdzekļu attālināti vadīja testa inženieri, kuri zināja scenāriju, bet pārējos vadīja brīvprātīgie, kurus iepriekš neinformēja, ka tiks inscenēta vairāku automašīnu sadursme.
Brīvprātīgie, kuri nezināja scenāriju
- autovadītāja ar ļoti mazu pieredzi, kas vadīja 2002. gada Porsche Boxster;
- vīrietis vēlo divdesmito–agro trīsdesmito gadu vecumā, kurš sevi raksturoja kā sportiskas braukšanas cienītāju, vadīja 2009. gada Volkswagen GTI;
- vecāka gadagājuma sieviete, kas vadīja 2012. gada Toyota Prius;
- vecāka gadagājuma vīrietis, kas vadīja 2012. gada Ford F-150.
Transportlīdzekļi, kurus vadīja inženieri
- 2005. gada Audi A8;
- 2010. gada Dodge Grand Caravan;
- 2005. gada Mercedes-Benz ML;
- 2012. gada Vauxhall Vivaro kravas furgons.
Kā tika izveidots slidenā seguma scenārijs
Avārijas scenārijs tika izstrādāts kā īpaši nelabvēlīgs gadījums: pēkšņs saķeres zudums, imitējot apledojušu šoseju ar melnā ledus posmu. Lai atdarinātu zemu saķeri, trasē izmantoja granti, jo, pēc inženieru vērtējuma, tā vislabāk pietuvināja riepu un seguma berzi slidenam, apledojušam ceļa stāvoklim.
Ķēdes sadursmes sākums tika izraisīts ar attālināti vadītu vilcēju, panākot, ka tas šķērso joslas pretējā virzienā un nonāk tieši vieglo automobiļu braukšanas trajektorijā tajā brīdī, kad segums pēkšņi kļūst slidens. Lai gan brīvprātīgie centās izvairīties no sadursmes, ierobežotā saķere un negaidītais apdraudējums būtiski samazināja iespējas efektīvi manevrēt.
Ko ir vērts paņemt no šī testa
Eksperimenta iznākums raksturots kā vienlaikus satraucošs un ļoti informatīvs, taču dokumentālajā filmā atvēlēta pietiekama telpa, lai skatītājs pats redzētu, kā tieši attīstījās sadursmes un kādas sekas bija dažādās situācijās. Praktiskā atziņa ir vienkārša: drošības josta un uzmanība pie stūres ir starp būtiskākajiem faktoriem, kas var pasargāt no ļoti smagām sekām, ja avārija attīstās pēkšņi un negaidīti.
Par norādi uz šo testu pateicība izteikta lasītājam Steven Lance.
