Auto kopšanas entuziasti nepārtraukti meklē risinājumus, kas padara ikdienas tehnisko apkopi vienkāršāku. Viena no jaunākajām tēmām, par ko bieži diskutē, ir ātrās eļļas nolaišanas aizbāžņi, kas sola atvieglot motoreļļas nomaiņu jebkuram vadītājam.
Kāpēc radās ātrās eļļas nolaišanas aizbāžņi?
Motoreļļas maiņa ar klasisko metodi nereti sagādā neērtības. Ir jāatceras, kāda izmēra atslēga vai uzgalis der aizbāžņa atskrūvēšanai, jānotur piespiediens, lai eļļa nesāktu pilēt pirms laika, un, izņemot parasto aizbāzni, bieži vien tāpat tiek nosmērētas rokas un darba zona. Lai no šādām situācijām izvairītos, izstrādātāji ieviesa ātrās nolaišanas aizbāžņus: ar nelielu vārstu eļļu var izlaist, pagriežot vienu elementu, turklāt bez papildu instrumentiem. Daļai šādu risinājumu ir arī šļūtenes pieslēgvieta, kas ļauj novadīt eļļas plūsmu tieši notecināšanas traukā.
Kādi ir riska faktori?
Lai gan ātrās nolaišanas aizbāžņi šķiet īpaši ērti, autovadītāju vidū pastāv atšķirīgi viedokļi par to izmantošanu. Viens no galvenajiem iebildumiem ir tas, ka šādi aizbāžņi nereti ir augstāki par standarta variantu un vairāk izvirzās ārpus kartera. Tas palielina iespēju, ka, braucot pa nelīdzenu ceļu, tos var aizķert, sabojāt vai pat nejauši atvērt vārstu. Tas ir īpaši aktuāli apvidus auto īpašniekiem, kuri regulāri pārvietojas bezceļā.
Daži ražotāji savus vārstus aprīko ar papildu aizsardzības risinājumiem, piemēram, tērauda vāciņiem, kas pasargā no eļļas izplūdes, ja tiek aizķerts šķērslis. Tomēr būtība nemainās – vārsts joprojām atrodas zemāk un izvirzās vairāk nekā parastā vītne ar tipisku aizbāzni.
Otrs bieži minētais aspekts ir mazāks eļļas nolaišanas atveres diametrs. Tas nozīmē, ka vecā eļļa iztek lēnāk. Turklāt daļa lietotāju norāda, ka eļļa ne vienmēr iztek pilnībā, jo vārsts paliek karterī un nedaudz traucē plūsmai. Standarta skrūvējamais aizbāznis atver caurumu pilnā apjomā un ļauj iztukšot motora karteri bez atlikumiem.
Priekšrocības un ieguvumi
Lai arī par trūkumiem tiek runāts daudz, ātrās eļļas nolaišanas aizbāžņiem ir arī būtiski plusi. Viens no tiem ir mazāks risks sabojāt vītni. Tradicionālo aizbāzni, regulāri ieskrūvējot un izskrūvējot, ar laiku var ietekmēt vītnes nodilums, un tad kļūst nepieciešams kartera vītnes remonts, īpaši, ja netiek ievērots pareizs pievilkšanas moments. Daudzi amatieru mehāniķi momentu nosaka pēc sajūtas, nevis ar dinamometrisko atslēgu, tāpēc pastāv risks aizbāzni pārāk stipri pievilkt vai atstāt pārāk vaļīgu. Uzstādot ātrās nolaišanas vārstu, tas nav jāpārskrūvē katrā eļļas maiņā – pietiek ar vienu uzstādīšanu.
Vēl jāņem vērā, ka parastie eļļas aizbāžņi tiek blīvējami ar gumijas vai alumīnija blīvgredzenu vai plānu starpliku, ko periodiski nepieciešams nomainīt. Ātrās nolaišanas vārsta gadījumā šāda darbība parasti vairs nav aktuāla, jo blīvējošā daļa ir integrēta pašā vārstā un paliek tur pastāvīgi.
Ātrās nolaišanas vārstu ražotāju vēsture un lietotāju vērtējumi
Pirmo eļļas nolaišanas vārstu izstrādāja Japānas inženieri jau 1976. gadā. Risinājums sekmīgi nonāca ražošanā un līdz pat šodienai tiek tirgots dažādās versijās, vienlaikus iedvesmojot arī citus ražotājus veidot uzlabotas modifikācijas. Dažādi zīmoli piedāvā alternatīvas pieejas, tomēr autovadītāju diskusijas joprojām turpinās: vieni neredz ērtāku veidu eļļas nolaišanai, citiem savukārt rada bažas hermētiskums vai tas, vai eļļu iespējams izlaist pilnībā. Katram vadītājam pašam jāizvērtē, kurš variants ir piemērotākais.
