Automobiļa dzesēšanas sistēmas apkope bieži paliek otrajā plānā, taču dzesēšanas šķidruma stāvoklis tieši ietekmē dzinēja kalpošanas ilgumu un ekspluatācijas drošumu. Daudzi autovadītāji šai jomai nepievērš pietiekamu uzmanību, jo mūsdienu automašīnas kopumā prasa mazāk regulāru apkopju nekā iepriekšējo paaudžu modeļi. Sintētiskā motoreļļa un automātiskās pārnesumkārbas šķidrums šodien parasti kalpo ievērojami ilgāk nekā agrāk. Tomēr vai ar dzesēšanas šķidrumu ir prātīgi rīkoties tāpat?
Kad vajadzētu mainīt dzesēšanas šķidrumu?
Ražotāji visbiežāk iesaka dzesēšanas šķidrumu nomainīt ik pēc 48 000–160 000 kilometriem vai reizi 3–5 gados, atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk. Atsevišķi ilgmūžīgas formulas dzesēšanas šķidrumi var kalpot līdz pat 260 000 kilometriem vai pat 10 gadiem, taču intensīvas slodzes apstākļos, piemēram, regulāri velkot piekabi, šie intervāli kļūst īsāki. Ja dzesēšanas šķidrums netiek atjaunots savlaicīgi, palielinās risks, ka sistēma strādās mazāk efektīvi un radīsies papildu bojājumi.
Kā darbojas dzesēšanas šķidrums?
Dzesēšanas šķidrums parasti ir ūdens un etilēnglikola maisījums, kas nodrošina zemāku sasalšanas temperatūru un augstāku vārīšanās temperatūru nekā tīrs ūdens. To caur dzinēju cirkulē ūdens sūknis, šķidrumam uzņemot siltumu un nogādājot to radiatorā, kur siltums tiek aizvadīts prom. Ziemā antifrīzs pasargā dzinēju no šķidruma sasalšanas, bet vasarā palīdz novērst pārkaršanu. Papildus uzsilis dzesēšanas šķidrums nonāk salona apsildes radiatorā, nodrošinot siltumu automobiļa salonā.
Dzesēšanas šķidrums un korozija
Līdztekus temperatūras kontrolei dzesēšanas šķidrums aizsargā sistēmas mezglus no rūsas un nosēdumu veidošanās. Laika gaitā lietots šķidrums kļūst skābāks, zaudē korozijas inhibējošās īpašības un kļūst agresīvāks pret metāla detaļām. Ja antifrīza vietā tiek izmantots parasts ūdens, tiek zaudēta aizsardzība gan pret sasalšanu, gan pret koroziju, kā rezultātā veidojas rūsa un saīsinās ūdens sūkņa, radiatora, termostata un šauro kanālu resurss. Sistēmā uzkrājoties oksīdu daļiņām un nogulsnēm, var sašaurināties plūsmas ceļi, pieaug aizsērējumu risks, tas veicina dzinēja pārkaršanu un var izraisīt dārgas detaļu atteices.
Kā pārbaudīt dzesēšanas šķidruma stāvokli?
Lai novērtētu dzesēšanas šķidruma stāvokli, var vērsties pie speciālista vai izmantot vienkāršu pārbaudes instrumentu patstāvīgi. Jāņem vērā, ka daļa mūsdienu dzesēšanas šķidrumu atšķiras pēc ķīmiskā sastāva, tāpēc universālie testi ne vienmēr sniedz precīzu rezultātu. Praktiski par sliktu dzesēšanas šķidruma stāvokli var liecināt arī paaugstināta dzinēja darba temperatūra.
Dzesēšanas sistēmas skalošana
Mainot dzesēšanas šķidrumu, ieteicams veikt pilnu sistēmas skalošanu, nevis tikai izlaist veco šķidrumu no radiatora. Skalošanas laikā ar spiediena palīdzību tiek izvadīta lielākā daļa sistēmā uzkrāto netīrumu, nogulšņu, oksīdu daļiņu vai sabiezējumu. Tas ir būtiski, lai jaunais šķidrums varētu nodrošināt efektīvu aizsardzību un lai dzesēšanas sistēma un tās komponenti ilgtermiņā darbotos korekti.
- Izmantojiet dzesēšanas šķidrumu, kas atbilst ražotāja prasībām.
- Mainiet šķidrumu noteiktajos intervālos vai biežāk, ja automobilis tiek ekspluatēts smagākos apstākļos.
- Regulāri pārbaudiet šķidruma līmeni un stāvokli; ja mainās krāsa vai parādās duļķainums, šķidruma nomaiņu neatlieciet.
- Veiciet pilnu dzesēšanas sistēmas skalošanu, lai mazinātu nogulšņu un oksīdu uzkrāšanos.
Lai arī dzesēšanas šķidruma maiņa reti ir iecienīta tēma auto entuziastu sarunās, pareiza apkope palīdz izvairīties no nopietniem dzinēja vai dzesēšanas sistēmas bojājumiem, kuru remonts izmaksā ievērojami vairāk nekā regulāra apkalpošana.
