Pikapu priekšējā piekare ilgus gadus bija vienkārša un utilitāra: stingras sviras, ciets tilts un minimāls komforts vadītājam. Tikai pēc Otrā pasaules kara šajos auto pakāpeniski parādījās vairāk ērtību, piemēram, salona apdares griesti, sinhronizētas pārnesumkārbas un hromēti elementi. Tomēr piekares risinājumi vēl aizvien palika ļoti elementāri, līdz vieglo kravas auto segmentā ienāca jauns piekares tips.
Piekares evoliucija: no stingras ass līdz neatkarīgiem risinājumiem
Ilgu laiku pikapu priekšā tika izmantota viengabala stingrā ass, kas kā masīvs elements abiem riteņiem nodrošināja vienādu kustības amplitūdu. Atkarībā no ražotāja izvēles to kombinēja ar lokšņu atsperēm, torsionstieņiem vai amortizatoriem. Meklējot labāku gaitas komfortu, tika piedāvāts dubulto sviru jeb divu A veida sviru risinājums, kur katram ritenim paredzēja atsevišķu sviru un atsperi, tā samazinot sānsveres. Lai arī pati pieeja nebija jauna, tieši pikapos to sāka lietot pirmoreiz.
Ford inženieru atbilde: Twin I-Beam piekares koncepcija
Brīdī, kad tirgū nostiprinājās dubulto sviru piekares varianti, Ford inženieri uzsāka darbu pie sava neatkarīgās piekares tipa. Šīs idejas izstrāde, kas sākās 1959. gadā, paātrinājās, konkurentiem piedāvājot arvien modernākus risinājumus. 1965. gadā Ford prezentēja Twin I-Beam piekari, ko turpmāk uzstādīja dažādos F sērijas kravas auto modeļos vēl aptuveni piecdesmit gadu garumā.
Konstrukcija: vienkārša, bet progresīva ideja
Twin I-Beam sistēmas pamatā ir divas masīvas I profila sijas, kas kaltas no hrommolibdēna tērauda. Tās stiprina pie rāmja garensijas, taču pašas sijas savstarpēji pārklājas. Katras puses balstpunkts ir piestiprināts pretējā rāmja pusē: labā riteņa sija balstās pie kreisās rāmja puses un otrādi. Papildus riteņus notur spirālatsperes, amortizatori un masīvas reakcijas sviras, kas ierobežo ass pārvietošanos uz priekšu un atpakaļ.
Šāds izpildījums būtiski uzlaboja gan vadāmību, gan braukšanas komfortu, tāpēc šo piekari sāka izmantot visā F sērijā, sākot no vieglākajām līdz jaudīgākajām versijām.
Konstrukcijas īpatnības un iespējamie trūkumi
Tomēr, tāpat kā daudziem tehniskiem risinājumiem, Twin I-Beam sistēmai bija arī mīnusi. Tās darbības princips daļēji atgādināja šūpojošās ass risinājumu, tādēļ riteņu sagāzuma leņķis mainījās piekarei strādājot augšup vai lejup. Šīs izmaiņas nebija tik izteiktas kā atsevišķos citos auto, tomēr tās varēja veicināt nevienmērīgu riepu nodilumu un samazināt prognozējamību līkumos. Tāpat riteņu savirzes regulēšana bija sarežģītāka, it īpaši, ja piekares detaļas bija nodilušas.
Ilgtermiņa panākumi un vēlākās izmaiņas
Neskatoties uz noteiktiem trūkumiem, Twin I-Beam kļuva par vienu no veiksmīgākajiem Ford piekares risinājumiem. Laika gaitā konstrukciju sistemātiski uzlaboja: agrāko šarnīru vietā ieviesa mūsdienīgus lodbalstus, bet 1980. gadā debitēja jauna pilnpiedziņas versija ar nosaukumu Twin Traction Beam. Vēlāk šo sistēmu aizstāja vieglāka un modernāka A veida sviru piekare, vispirms F-150 modelī.
- Izturīga konstrukcija nodrošināja ilgmūžību un uzticamību
- Augstāks komforts vadītājam un pasažieriem, salīdzinot ar tradicionālo stingro asi
- Savam laikam tehnoloģiski progresīvs risinājums
- Vēlākie uzlabojumi paaugstināja vadāmību un braukšanas īpašības
