Pēdējos gadu laikā valstis visā pasaulē arvien aktīvāk sacenšas par vadošo lomu Mēness izpētē. Šī konkurence vienlaikus izgaismo arī būtiskas ģeopolitiskās pretrunas, jo dažādas valstis izvēlas iesaistīties atšķirīgos, ļoti ambiciozos Mēness projektu blokos.
Galvenās Mēness izpētes programmas un starptautiskā spriedze
Ķīnas Mēness programmas mērķis ir līdz 2030. gadam nogādāt uz Mēness virsmas divus astronautus. Lai paplašinātu ilgtermiņa pētniecību, Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija (CNSA) kopā ar Krievijas kosmosa aģentūru Roscosmos jau 2021. gadā paziņoja par ieceri būvēt Starptautisko Mēness pētniecības staciju, kuru plānots pabeigt līdz 2035. gadam. Tomēr pagaidām šai iniciatīvai ir pievienojies salīdzinoši neliels valstu skaits.
Citu valstu iesaiste projektos
CNSA vadītājs Vu Veireņs norāda, ka pie Starptautiskās Mēness pētniecības stacijas iesaistīto valstu būtu ievērojami vairāk, ja citas valstis neatturētu Rietumvalstu ietekme, kas bremzē sadarbību ar Ķīnu. Šobrīd projektu pārsvarā atbalsta Krievijas tuvākie partneri Azerbaidžāna, Baltkrievija un Kazahstāna, kā arī Ķīnas sabiedrotie Pakistāna, Venecuēla un Dienvidāfrika. Divi reti izņēmumi ir Taizeme un Apvienotie Arābu Emirāti, kas ir parakstījuši gan Artemis vienošanās, gan vienlaikus pievienojas Ķīnas virzītajam projektam.
Artemis vienošanās: globālās sadarbības ietvars
Tikmēr Artemis vienošanās jau ir parakstījušas 54 valstis. Tā ir NASA ierosināta daudzpusēja vienošanās, kas paredzēta miermīlīgai un caurskatāmai Mēness un citu debess ķermeņu izpētei. Dokumentā iekļautas arī vadlīnijas tam, kā valstīm būtu jākoordinē resursu ieguve uz Mēness. Tomēr kritiķi, tostarp CNSA un Roscosmos, apgalvo, ka šīs vienošanās pārmērīgi balstās atsevišķu Rietumvalstu interesēs un atgādina agrāku koloniālas izmantošanas pieeju.
- Mēness izpētes projektos iesaistīto dalībnieku loks joprojām ir izteikti polarizēts, atspoguļojot ģeopolitisko spriedzi.
- Valstu izvēli nosaka ne vien tehnoloģiskā gatavība, bet arī politiskās attiecības un atkarība no lielvarām.
Eiropas aģentūru skatījums uz sadarbību
Eiropas Kosmosa aģentūra kādu laiku nopietni vērtēja iespēju pievienoties Starptautiskajai Mēness pētniecības stacijai, taču pēc Krievijas militārās intervence Ukrainā 2022. gadā no šīs ieceres atteicās. Dalība šādā projektā kļuva par skaidri politisku lēmumu, jo iesaiste nozīmētu tiešu partnerību ar Krieviju.
Starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, taču sarežģīta
Jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem, kad noslēdzās pirmais kosmisko sacensību posms ar Apollo–Sojuz projektu, arvien skaidrāk redzams, ka neviena valsts viena pati vairs nespēj efektīvi finansēt liela mēroga pilotētas kosmosa misijas. Kopīgu programmu pieredze, piemēram, Starptautiskajā kosmosa stacijā, rāda, ka progresu visdrošāk nodrošina apvienoti resursi un kompetences.
Vienlaikus pieaugošā politiskā spriedze un militārās intervences būtiski sarežģī sadarbību un rada risku izjaukt iepriekš stabilus partnerības modeļus. Krievijas izteikumi par iespējamu izstāšanos no Starptautiskās kosmosa stacijas pēc jaunākajām militārajām darbībām vēlāk tika atsaukti, secinot, ka neatkarīgs kosmosa stacijas projekts ir grūti īstenojams bez starptautiska finansējuma un speciālistu iesaistes.
Izaicinājumi pašreizējo Mēness projektu īstenošanā
Lai arī Mēness izpētes programmas uz papīra virzās uz priekšu, praksē to īstenošana buksē tehnoloģisko šķēršļu un finansējuma kavējumu dēļ. Arī Artemis programmai, neraugoties uz sekmīgu attīstības startu, NASA regulāri saskaras ar termiņu nobīdēm, tāpēc trešā pilotējamā Artemis misija, kurai paredzēta astronautu izsēdināšana uz Mēness, gaidāma ne agrāk kā 2027. gadā.




