Bīstamākie auto, ar kuriem braukuši mūsu lasītāji

Bīstami transportlīdzekļi nav tikai iesācēju problēma – ar tiem sastopas arī pieredzējuši vadītāji. Auto entuziasti nereti izvēlas modeļus, kuri prasa pastiprinātu apkopi vai kuru tehniskie risinājumi pēc būtības nav orientēti uz augstāko drošību. Atšķirīgi auto veidi – sākot ar īpaši jaudīgiem sporta spēkratiem un beidzot ar vāji uzturētiem klasiskajiem modeļiem vai pat smagiem pārvadāšanas kravas auto – rada sarežģītas situācijas un var negaidīti pārvērst ikdienas braucienu riskantā pieredzē.

Bīstamākie automobiļi pēc vadītāju pieredzes

Neierobežotas jaudas viperis – iespēja un risks

Agrīnie Dodge Viper izlaidumi izcēlās ar ļoti vienkāršu aprīkojumu: nebija elektronisko palīgsistēmu, salonā bija slikta pārredzamība, bet pedāļu zona – neērti šaura. Pirmā pieredze trasē ar šādu auto daudziem vadītājiem ir pretrunīga – vienlaikus aizraujoša un arī psiholoģiski saspringta.

Studentu uzbūvēts sporta prototips

Sēsties pie universitātes autosporta komandas izgatavota cauruļu rāmja prototipa stūres, kas knapi turas kopā, ir izteikti ekstrēmi. Maksimālais ātrums pārsniedz 160 km/h, bet mezglu uzticamība ir ļoti zema; ir gadījies piedzīvot, ka sacensību priekšvakarā riteņi gandrīz atvienojās.

Klasiskie modeļi ar rūsējošu piekari

Atsevišķi vecāki auto, piemēram, Corvette ar bojātiem aizmugurējās piekares savienojumiem, pat retas ekspluatācijas apstākļos liek katrā braucienā domāt par papildu riskiem. Arī pašrocīgi samontēti vai restaurēti eksemplāri prasa īpaši uzmanīgu braukšanas manieri.

Motocikls un drošības kompromisi

Motociklu risks tiek vērtēts atsevišķi – tiem nav dabiskās aizsardzības, ko nodrošina automobiļa virsbūve, tāpēc apdraudējuma līmenis vienmēr ir augstāks.

Jaunības gadu mustangs

Vecākas paaudzes Mustang, piemēram, 1965. gada modelis, apvieno ievērojamu motora jaudu (220 kW), smagu sajūga darbību, jaudīgu 4 pakāpju pārnesumkārbu un ļoti primitīvu drošības aprīkojumu: nav galvas balstu, drošības jostas ir tikai jostasvietā, un nav sānu triecienu aizsardzības. Pat laba tehniskā kondīcija maz palīdz, ja konstrukcija pēc mūsdienu drošības standartiem ir vāja.

Vāji un slikti kopti kompaktauto

1980. gadu Volkswagen Golf dīzeļa versija ar tikai 38 kW dzinēju liek brīnīties, kā tā spēj pilnvērtīgi piedalīties satiksmē. Kustība kopējā plūsmā ir sarežģīta, bet drošības risinājumu praktiski nav – drošības josta ir piestiprināta pie durvīm.

Neons ar pilnīgi nodilušām riepām

Auto, kas uz ceļa izbrauc ar pilnībā nolietotām riepām, kļūst grūti kontrolējams, un tas īpaši jūtams sniegotos apstākļos. Situāciju vēl sarežģītāku padara tas, ja šis spēkrats ir vienīgā pieejamā transporta iespēja, jo rezerves auto ir salūzis.

Lēti pirkumi no auto tirgotavām

Budžeta klases automobiļi, piemēram, reti sastopams Chrysler Laser, nereti tiek iegādāti praktiski tos iepriekš neapskatot. Vājš virsbūves stāvoklis, caura grīda un novecojusi elektroinstalācija rada reālus draudus gan vadītājam, gan pasažieriem. Ir gadījies, ka pēc šādu auto ekspluatācijas beigām nācies doties tālāk, meklējot citu risinājumu, izmantojot stopēšanu.

Pārvākšanās kravas auto ar tehniskiem trūkumiem

Nomātie kravas auto, ko izmanto pārvākšanās vajadzībām, bieži cieš no stūres mehānisma vai bremžu sistēmas problēmām. Šādos apstākļos pat īss maršruts kļūst saspringts un bīstams, jo īpaši sastrēgumu laikā un intensīvā pilsētas satiksmē.

Nekopts sporta kupejas auto

Jaunībā daudzi vadītāji iegādājas sportisku modeli, kas ne vienmēr ir tehniski kārtībā. Šādiem auto bieži ir izdilušas piekares detaļas, riepas ar minimālu protektoru un izteikta stūres vibrācija. Kontroles zuduma un avārijas iespējamība būtiski pieaug, it sevišķi palielinot ātrumu uz lauku ceļiem.

Klasiskie vaboliņi: no nepārtraukta remonta līdz reālam apdraudējumam

• Volkswagen Beetle bieži tiek minēts kā viens no riskantākajiem variantiem, īpaši runājot par vairākus gadu desmitus veciem eksemplāriem. Jauda zem 30 kW un raksturīgās tikai bungu bremzes radīja lielas grūtības satiksmē, kur dominē ievērojami masīvāki transportlīdzekļi. Pat regulāra apkope ne vienmēr pasargāja no rūsas vai bremžu pastāvīgas ķeršanās.

• Daļai veco Beetle bija smaga stūres darbība, slikta redzamība kondensācijas dēļ, nestrādājoša apsilde, caura grīda un riepas ar ļoti vāju saķeri. Šādā tehniskā stāvoklī auto bija reāls drauds gan vadītājam, gan apkārtējiem. Vienā ģimenes pieredzē šāds spēkrats pēc mēneša intensīvas lietošanas drošības trūkuma dēļ nonāca utilizācijā.

• Arī profesionāli atjaunots Beetle varēja radīt lielu spriedzi bungu bremžu zemās efektivitātes dēļ. Vadītājam pastāvīgi bija jāmin, vai izdosies laikus apstāties pie luksofora, turklāt degvielas tvertne atradās bīstamā vietā – tieši automobiļa priekšējā trieciena zonā.

• Specializētas pārbūves, piemēram, Baja Bug, apvienoja ļoti zemu smaguma centru ar virsbūvei raksturīgu aerodinamisko ietekmi, kas lielā ātrumā nobraucienā ļāva automobilim šūpoties pa brauktuvi. Samazināta saķere un progresējoša konstrukcijas korozija vēl vairāk palielināja avārijas iespējamību.

Dažākie automobiļu bīstamības iemesli

• Vājas vai novecojušas bremžu sistēmas, kā arī to pilnīgs nodilums
• Riepas ar nepietiekamu protektora dziļumu, īpaši sarežģītos ceļa apstākļos
• Rūsa un caurumi nesošajos vai citos konstrukcijas elementos
• Vāji un neuzticami stūres mezgli un piekares komponenti
• Pārāk maza dzinēja jauda, kas neatbilst mūsdienu satiksmes plūsmas prasībām
• Mūsdienīgu drošības risinājumu trūkums (drošības spilveni, trīspunktu jostas, deformācijas zonas trieciena enerģijas uzņemšanai)

Secinājumi

Daļa autovadītāju izvēlas mazāk drošus, bet interesantus vai emocionāli nozīmīgus automobiļus, un reizēm šāda izvēle nav brīvprātīga. Visbiežāk reālo apdraudējumu rada nolietoti vai vāji uzturēti transportlīdzekļi, savukārt klasiskie modeļi – pat pēc restaurācijas – drošības ziņā reti sasniedz mūsdienu līmeni. Galvenais ir objektīvi novērtēt tehnisko stāvokli un izvairīties no riskiem, kas var beigties ar nelaimi.