Satiksmes organizēšana un pārvietošanās radītās problēmas tieši ietekmē cilvēku veselību. Ja mērķis ir būtiski uzlabot iedzīvotāju veselības rādītājus, jāvērtē ne tikai veselības aprūpes sistēma, bet arī pilsētvides plānošanas izvēles. Latvijā pilsētu uzbūve nereti veicina ikdienas pārvietošanos ar personīgo auto, savukārt gājēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra attīstās lēnāk, nekā sabiedrība vēlētos.
Ērta pārvietošanās un tās ietekme uz veselību
Daudzos dzīvojamajos rajonos dominē zems apbūves blīvums, bet dzīvojamās un komerciālās teritorijas ir nodalītas. Rezultātā iedzīvotāji bieži izvēlas braukt ar automašīnu pat īsos maršrutos. Šāds pārvietošanās paradums pasliktina iedzīvotāju fizisko formu. Pētījumi rāda, ka blīvi attīstīta infrastruktūra, kuru ērti sasniegt kājām vai ar velosipēdu, ir saistīta ar mazāku aptaukošanās un hronisku slimību risku. Papildu ieguvums ir mazāka atkarība no auto un lielāka ikdienas fiziskā aktivitāte.
Kāpēc sastrēgumi veicina ātrās ēdināšanas patēriņu?
Ātrā ēdināšana bieži tiek uztverta kā ērts risinājums, taču reti tiek vērtēta kā veselīga izvēle. Speciālisti norāda, ka regulāra pārvietošanās ar automašīnu palielina iespēju biežāk izvēlēties ātro ēdienu. Viens no jaunākajiem pētījumiem secināja, ka pieaugoša satiksmes intensitāte korelē ar 1% kāpumu ātrās ēdināšanas vietu apmeklējumā, jo, sastopoties ar sastrēgumiem, cilvēki biežāk ceļā izvēlas ātri pieejamas un ne tik veselīgas uzkodas. Vienlaikus šī tendence samazina pārtikas veikalu apmeklējumu, tāpēc ģimenes retāk gatavo mājās un retāk ēd veselīgāk.
Braukšana ar auto kā risks fiziskajai formai
Iepriekšējie pētījumi, analizējot apbūves funkciju sajaukumu dažādās pilsētas teritorijās, konstatēja, ka vietās, kur komerciālās, dzīvojamās un rūpnieciskās zonas atrodas kompaktāk, aptaukošanās sastopama retāk. Saskaņā ar datiem jau viena papildu stunda automašīnā dienā var palielināt aptaukošanās iespējamību par 6%, savukārt katrs papildus noiets kilometrs diennaktī to samazina gandrīz par 5%. Tas nozīmē, ka pilsētvides plānošana, kas balstīta uz dažādu ikdienas funkciju tuvumu un alternatīvām pārvietošanās iespējām, tieši uzlabo sabiedrības veselības rādītājus.
- Ilgāks laiks, ko cilvēki pavada automašīnā, palielina aptaukošanās risku.
- Jo vairāk iedzīvotāji pārvietojas kājām, jo labāki ir viņu veselības rādītāji.
- Teritorijas ar jauktu apbūvi veicina lielāku fizisko aktivitāti.
Stress satiksmē un tā sekas
Braukšana intensīvā satiksmē rada ilgstošu stresu, kas pasliktina pašsajūtu. Psihologi brīdina, ka hronisks stress var izpausties gan kā fiziski, gan psiholoģiski veselības traucējumi. Salīdzinot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un automašīnu, konstatēts, ka autovadītāji biežāk izjūt paaugstinātu stresu un sliktāku noskaņojumu nekā tie, kuri izvēlas vilcienu vai autobusu. Arī tiem, kuri nevēlas dzīvot lielpilsētā, būtu izdevīga pilsētvide, kur darbu un citus ikdienas galamērķus var sasniegt ne tikai ar personīgo auto.
Mērķtiecīga mobilitātes plānošana ir ieguvums visiem
Panākt vienošanos par izmaiņām, piemēram, komerciālo objektu veidošanu tuvāk dzīvojamajām teritorijām vai sabiedriskā transporta attīstību, nav vienkārši, tomēr ilgtermiņā tas sniedz skaidru ieguvumu sabiedrības veselībai. Ikviens, kurš vēlas labākus veselības rādītājus, var aktīvāk iesaistīties publiskajās apspriedēs, lai pilsētvides plānošanas lēmumi būtu vērsti uz iedzīvotāju vajadzībām, nevis tikai uz automašīnu lietošanas ērtumu. Šāda pieeja ļautu ne vien mazināt saslimstību, bet arī radītu vairāk iespēju kvalitatīvai atpūtai tiem, kuri novērtē automobiļus un vēlētos pārvietoties pa brīvākām ielām.
