Runājot par automobiļa drošību negaisa laikā, joprojām bieži tiek atkārtots pieņēmums, ka gumijas riepas pasargā transportlīdzekli no zibens trieciena. Patiesībā gumijas izolējošās īpašības nav pietiekamas, lai apturētu tik augstsprieguma izlādi. Tas, kas reāli notiek ar auto, kurā iesper zibens, ir atkarīgs gan no automobiļa konstrukcijas, gan no paša zibens izlādes rakstura.
Kā automobilis uzvedas zibens trieciena brīdī
Parasti gaiss darbojas kā izolators, kas atdala mākoņos uzkrātos lādiņus no zemes. Taču brīdī, kad potenciālu starpība kļūst pārāk liela, gaisa izolācija sabrūk un notiek strauja elektriskā izlāde – zibens. Lai arī lielākā daļa automobiļu ir izgatavoti no metāla, negaisā tie nereti ir salīdzinoši droša vieta. To skaidro Faradeja būra princips: elektriskā strāva izplatās pa virsbūves ārējo virsmu un tiek novadīta uz zemi, tādējādi salonā esošos pasažierus lielākoties pasargājot no tiešas iedarbības.
Vecāki modeļi un kabrioleti – augstāks risks
Lai gan pasažieri automašīnā, visticamāk, nesastapsies ar traumām, pats transportlīdzeklis var ciest bojājumus. Visbiežāk sekas aprobežojas ar elektronikas darbības traucējumiem – var nākties pārstartēt informācijas un izklaides sistēmu vai instrumentu paneli. Ja automobilim ir ārējā radio antena, pastāv liela iespēja, ka pēc zibens trieciena tā būs bojāta. Tāpat nereti tiek bojāts aizmugurējais stikls ar apsildes diegu tīklu – tas var ieplaisāt vai saplīst, bet riepas spēj pārsprāgt augstas temperatūras ietekmē.
Ūdens vai degvielas noplūdes pēc zibens trieciena palielina aizdegšanās iespējamību, tāpēc jaunāki automobiļi parasti tiek uzskatīti par drošākiem – tajos retāk ir tehniski defekti, kas var veicināt ugunsgrēka rašanos. Vienlaikus kabrioleti un modeļi ar nemetālisku jumtu nodrošina vājāku aizsardzību, lai gan atšķirības nav īpaši izteiktas, ja jumts ir aizvērts. Ir svarīgi zināt arī to, ka elektroauto aizsardzība pret zibeni kopumā ir līdzvērtīga iekšdedzes automobiļiem – būtisku atšķirību nav.
Rīcība pēc zibens trieciena
Ja braukšanas laikā automobilī iesper zibens, būtiski ir pēc iespējas drīz un droši apstāties ceļa malā. Pēc apstāšanās ieteicams vismaz pusstundu palikt uz vietas un nepieskarties salonā esošajām virsmām. Ja transportlīdzeklī izceļas ugunsgrēks, automašīna nekavējoties jāatstāj.
Kāda ir iespējamība un kādas var būt sekas?
Lai gan zibens gadā ietriecas zemē vairāk nekā 25 miljonus reižu, pasažieru bojāeja automobiļa salonā ir ārkārtīgi reta. Speciālisti uzsver: ja tuvojas negaiss un tuvumā nav ēku, automobilis parasti ir droša vieta, kur patverties.
- Vairums automobiļu pēc zibens trieciena paliek bez būtiskiem bojājumiem.
- Var parādīties tādi bojājumi kā apdeguma pēdas uz virsbūves, saplīsis stikls, pārsprāgušas riepas vai nestrādājoša elektronika.
- Īpaši spēcīga izlāde atsevišķos gadījumos spēj pilnībā iznīcināt transportlīdzekli, un tad automašīna tiek uzskatīta par neremontējamu.
- Ir fiksēti gadījumi, kad zibens caur logu iekļūst salonā un izraisa ugunsgrēku, tomēr šādi notikumi ir ļoti reti.
Kopumā automobiļa salonā esošie cilvēki zibens laikā parasti ir pasargāti, jo virsbūve veido aizsargājošu efektu. Lielākais apdraudējums pārsvarā attiecas uz automašīnas konstrukciju un elektroniku, bet, lai samazinātu riskus līdz minimumam, pietiek ievērot ieteiktos drošības nosacījumus negaisa laikā.
