Sliktākie mīti par automašīnām

Daļa priekšstatu par automobiļiem, lai arī izklausās nekaitīgi, praksē var novest pie liekiem izdevumiem vai pat drošības riskiem. Daudzi maldīgi uzskati tiek nodoti no paaudzes paaudzē, tāpēc tie joprojām regulāri parādās sarunās par transportlīdzekļiem.

Kļūdaini pieņēmumi par bremžu diskiem ar urbumiem

Bremžu diski ar urbumiem bieži tiek uztverti kā pārāks risinājums, kas it kā uzlabo bremzēšanas efektivitāti. Tomēr mūsdienu automobiļos šāds apgalvojums vairs nav pamatots. Atveres diskos galvenokārt samazina to masu, bet šodienas modeļiem tās nedod jūtamu ieguvumu ne dzesēšanā, ne bremzēšanā, turklāt var palielināt bojājumu iespējamību. Sporta versijās ražotāji šādus diskus paredz jau rūpnīcā un papildus apstrādā, taču ikdienas auto lietošanā tas parasti nav aktuāli.

Auto ar elektronisko degvielas iesmidzināšanu un uzsildīšana

Joprojām sastopams uzskats, ka jaunākas paaudzes automobilis ar elektronisko tiešo degvielas iesmidzināšanu pirms braukšanas obligāti ilgi jāsilda. Patiesībā pietiek nogaidīt, līdz apgriezieni nostabilizējas, un pirmajās minūtēs braukt mierīgi, nepārsniedzot 2500 apgr./min., kamēr dzinējs sasniedz darba temperatūru. Dzinēju nevajadzētu ilgstoši atstāt tukšgaitā, jo transmisijas mezgli stāvēšanas laikā nesasilst tikpat efektīvi.

Auto kvalitāte agrāk

Ir izplatīts apgalvojums, ka vecāki automobiļi esot bijuši uzticamāki un labākas kvalitātes. Faktiski mūsdienu auto gan izturības, gan tehnoloģiskās attīstības ziņā ievērojami pārspēj iepriekšējo gadu modeļus. Vecāki transportlīdzekļi nereti sagādāja vairāk problēmu un prasīja biežāku apkopi.

Mīts par minimālu lietojumu un nobraukuma nozīmi

Daudzi, meklējot lietotu auto, priekšroku dod pēc iespējas mazākam nobraukumam, cerot uz labāku stāvokli. Taču neliela nobraukuma automašīnas nereti ir koptas vājāk: tās var būt ilgi stāvējušas pilsētā uz ielas, tikušas izmantotas reti un apkalpotas neregulāri, tāpēc virsbūves izskats un salona stāvoklis var nepatīkami pārsteigt. Savukārt auto ar lielāku nobraukumu, kas lietots regulāri, bieži vien ir tehniski labākā formā, ja tas turēts garāžā un ekspluatēts sistemātiski.

Arī kolekcijas auto segmentā parasti nav pamata izvēlēties modeli, kas divdesmit gadu laikā nobraucis vien dažus desmitus tūkstošu kilometru. Šāds pirkums bieži nozīmē darbu ar izžuvušām blīvēm, novecojušiem darba šķidrumiem un citām ilgstošas dīkstāves radītām problēmām.

Pārspīlējumi par šķidrumiem, kas paredzēti visam kalpošanas laikam

Daļa ražotāju norāda, ka noteikti darba šķidrumi, piemēram, transmisijas vai piedziņas mezglu eļļa, ir paredzēti visam ekspluatācijas laikam. Praktiskajā lietošanā pat kvalitatīva eļļa ar laiku zaudē savas īpašības, tāpēc regulāra apkope un maiņa joprojām ir aktuāla arī moderniem automobiļiem. Ja šķidrumu maiņas nepieciešamība tiek ignorēta, var parādīties nogulsnes vai pat nopietni mehāniski bojājumi.

Maldinoši secinājumi par neparedzētu automašīnas paātrināšanos

Ilgu laiku bija izplatīts pieņēmums, ka negaidītas straujas paātrināšanās gadījumi saistīti tikai ar vadītāju kļūdām vai nepareizu paklājiņu novietojumu. Tomēr atsevišķās situācijās problēmas cēlonis varēja būt arī elektroniskās vadības sistēmas darbības traucējumi un programmatūras kļūdas. Lai gan sākotnēji atbildība tika piedēvēta vadītājiem, patiesais iemesls varēja būt tehnisks un ne vienmēr tika skaidri izskaidrots.

Stereotips par riepu spiedienu

Bieži var dzirdēt apgalvojumu, ka riepas nekad nevajagot pumpēt līdz ražotāja norādītajam maksimālajam spiedienam, jo tas it kā palielina sprādziena risku. Realitātē neliels spiediena pieaugums virs ieteiktās vērtības parasti nav bīstams, taču tas var ietekmēt vadāmību un komfortu, braucot pa bedrēm vai nelīdzenumiem. Pareizs riepu spiediens ir būtisks, lai nodrošinātu optimālu saķeri, degvielas patēriņu un drošību.

Kļūdains skatījums uz drošības jostām

Vēl arvien sastopami autovadītāji, kuri avārijas gadījumā uzskata par izdevīgāku nepiesprādzēties, cerot tikt izmestiem no automobiļa. Šāds uzskats ir bīstams un pilnībā pretējs satiksmes drošības principiem un statistikai, jo, lietojot drošības jostu, traumu risks ir vairākas reizes mazāks.

Mīti par pilsētvides plānošanu un automašīnas nepieciešamību

Pārliecība, ka automobilis ir ērtākais un vienīgais risinājums visās situācijās, ir veicinājusi neefektīvu urbanizāciju. Pārmērīga koncentrēšanās uz auto infrastruktūru ir mazinājusi iespējas droši pārvietoties kājām vai ar velosipēdu. Apkaimes, kas plānotas tā, lai ikdienā varētu iztikt bez automašīnas, parasti nodrošina ērtāku un drošāku dzīvesveidu.

• Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas apvidus auto vai krosoverus, ir vāja infrastruktūra un neērta pārvietošanās bez automobiļa.
• Attīstīts sabiedriskais transports un ērti veloinfrastruktūras risinājumi samazinātu nepieciešamību ikdienā izmantot auto.

Pikapu piemērotība ziemas apstākļiem

Daudzi uzskata, ka pikaps ziemā ir labākā izvēle. Tomēr tas nav pareizs priekšstats, jo pikapiem aizmugurējā daļa parasti ir salīdzinoši viegla, tāpēc uz slidenas brauktuves saķere un stabilitāte mēdz būt vājāka. Kravas ievietošana kravaskastē var nedaudz uzlabot noturību, taču arī tad ieteicams izvēlēties automobili ar pastāvīgu pilnpiedziņu un ziemas riepām.