Auto entuziasti nereti sastop modeļus, kas izskatās īpaši pievilcīgi, taču pie stūres sagādā vilšanos. Par to tika runāts diskusijā, kur lasītājiem lūdza nosaukt automobiļus, kuri viņu ieskatā ārēji rada daudz iespaidīgāku priekšstatu, nekā spēj piedāvāt patiesībā. Apkopotās atbildes parādīja, ka netrūkst auto ar sportisku vai pat eksotisku dizainu, bet reālajā lietošanā tie konsekventi nesniedz gaidīto kvalitātes vai dinamikas sajūtu.
Automobiļi, kuru izskats maldina
Neparasti risinājumi, piemēram, uz augšu veramas durvis, vai agresīvas virsbūves līnijas bieži vien paceļ gaidas ļoti augstu. Tomēr, ja aiz spilgtās ārienes slēpjas vienkāršāka tehnika, nekā varētu gaidīt, šāds modelis nereti tiek pieskaitīts automobiļiem, kas apbur ar izskatu, bet vadītāju atstāj neapmierinātu.
SUV modeļi un to vērtējumi
Lai gan šajā tēmā bieži tika pieminēti sportiskie auto, paaugstinātas caurgājamības modeļi sākotnēji palika bez uzmanības. Kā piemērs tika izcelts Jeep Patriot: vizuāli tas radīja robustuma un uzticamības iespaidu, tomēr braukšanas pieredze un tehniskie risinājumi neatbilda ārējām ambīcijām, īpaši izceļot vienīgo piedāvāto automātisko pārnesumkārbu, kas bija bezpakāpju. Vienlaikus SUV segmentā daudziem pircējiem nereti svarīgāks ir tēls, nevis reālās spējas bezceļos.
Biežāk minētie modeļi
-
Honda CR-Z – dizains asociējas ar sportiskumu un atgādina agrāko CRX, taču praksē dinamika pietrūkst, turklāt gaidītā sportiskā versija tā arī netika izlaista.
-
Lexus CT 200h – atpazīstams nosaukums un pievilcīgs ārējais veidols, bet braukšanas sajūtas faktiski sakrīt ar Prius, jo tas ir hibrīds, kas līdzās ekonomijai nepiedāvā izteikti interesantākas īpašības.
-
Plymouth Prowler – izskatā tas līdzinājās īstam hot rod, tomēr salīdzinoši vājais V6 dzinējs un automātiskā pārnesumkārba neļāva izmantot iespējamo potenciālu.
-
Cadillac ELR – ļoti pievilcīga un eleganta virsbūve, bet tehniski tas bija Volt ar greznāku noformējumu. Sākotnēji paātrinājums līdz 100 km/h pārsniedza 8 sekundes, un arī vēlāk uzlabojumi bija tikai minimāli.
-
Pontiac Fiero – agrīnie eksemplāri radīja lielas cerības, taču realitātē tie izrādījās ievērojami vienkāršāki gan dinamikas, gan konstrukcijas ziņā.
-
Toyota Sera – oriģinālais dizains un uz augšu veramās durvis piesaistīja uzmanību, tomēr braukšanas iespaids bija ļoti vienkāršs un pēc sajūtām pilnībā atbilda bāzes pilsētas auto.
-
BMW i8 – ārēji līdzīgs supersportiskam automobilim, taču i8 nekļuva par patiesi sportisku modeli un neatklāja tādu potenciālu, kādu varētu sagaidīt pēc izskata.
-
DMC DeLorean – slavenās uz augšu veramās durvis ir iespaidīgas, tomēr dzinējs ar 118 kW jaudu nodrošina drīzāk simboliskus dinamikas rādītājus.
-
Audi TT (pirmā paaudze) – spilgts dizains un sportiskuma solījumi, bet pat jaudīgākās 165 kW versijas pēc rakstura bija tuvāk vidusmēra auto nekā īstiem sporta modeļiem.
-
Volkswagen Karmann Ghia – virsbūves dizains izskatās iespaidīgi, taču braukšanas dinamika sagādā vilšanos, atstājot galvenokārt vizuālo efektu bez papildu emocijām pie stūres.
-
Hyundai Veloster – lai gan vēlākās versijas saņēma lielāku jaudu, pirmais modelis solīja daudz, bet praksē neizcēlās ne ar azartu, ne ar īstu dinamiskumu.
-
Polestar 1 – GT tipa kupeja ar izteiksmīgām proporcijām, tomēr apjomīgā hibrīda tehnika padarīja auto smagāku un vadāmībā mazāk pārliecinošu, nekā daudzi bija gaidījuši pēc tā izskata.
Pievilcīgs dizains ne vienmēr nozīmē izcilu braukšanu
Secinājums ir nepārprotams: košs vai izteikti atšķirīgs auto dizains ne vienmēr garantē paliekošu, sportisku braukšanas pieredzi. Nereti zem eksotiskas virsbūves slēpjas vienkārša tehniskā bāze, kas ir tālu no ārienē solītā rakstura. Izvēloties automobili, ir būtiski vērtēt ne tikai vizuālo iespaidu, bet arī reālās ekspluatācijas un braukšanas īpašības.
