Vēl pavisam nesen astronomi brīdināja, ka strauji palielinātais sakaru pavadoņu skaits orbītā apgrūtina debesu novērojumus. Tagad arvien skaidrāk parādās arī otra puse: pieaugusi Saules aktivitāte un ģeomagnētiskās vētras sāk praktiski saīsināt zemo orbītu Starlink pavadoņu lietderīgās ekspluatācijas laiku.
Geomagnētiskās vētras paātrina Starlink pavadoņu ekspluatācijas beigas
Pētnieki konstatējuši, ka ģeomagnētisko vētru periodos daļai Starlink pavadoņu pēdējā dzīves posma ilgums var sarukt vairākas reizes. Ja parasti brīdis no aktīvas darbības beigām līdz orbītas pilnīgai sabrukšanai un sadegšanai atmosfērā aizņem apmēram 15 dienas, atsevišķos gadījumos tas saīsinās līdz aptuveni 5 dienām.
Tuvojoties ekspluatācijas noslēgumam, pavadoņa orbīta sāk strauji pazemināties, līdz augstums nokrīt zem aptuveni 459 km. Šādā augstumā atmosfēra jau ir pietiekami blīva, lai būtiski palielinātu pretestību: pavadoņa ātrums samazinās, tas turpina zaudēt augstumu un galu galā sadeg, ielidojot blīvākajos atmosfēras slāņos.
Saules aktivitātes maksimums palielina atmosfēras pretestību
Šo mehānismu paātrina Saules aktivitātes maksimums – periods, kas atkārtojas apmēram ik pēc 11 gadiem, kad pastiprinās uzliesmojumi un procesi uz Saules virsmas. To izraisītās ģeomagnētiskās vētras sakarsē atmosfēras augšējos slāņus, tie izplešas, un tādēļ pieaug pretestība objektiem, kas pārvietojas zemajā Zemes orbītā.
Problēma kļūst par mēroga jautājumu
Atsevišķi pavadoņi, kas sadeg atmosfērā, paši par sevi nebūtu būtiska problēma, taču Starlink gadījumā tas pāraug mērogā. Orbītā jau atrodas apmēram 7 000 Starlink pavadoņu, bet ilgtermiņa iecere paredz līdz 42 000 pavadoņu lielu tīklu. Pie šādiem apjomiem sadegšana atmosfērā kļūst par ikdienu, un, ja eksploatācijas beigu posms paātrinās trīs reizes, proporcionāli palielinās arī kopējais atmosfērā nonākošo materiālu apjoms.
Pavadoņi ir paredzēti kontrolētai ekspluatācijas beigšanai, bet sekas rada jautājumus
Starlink pavadoņi jau sākotnēji tiek izstrādāti ar ierobežotu kalpošanas laiku: tie tiek izvietoti orbītā, lai aptuveni piecus gadus nodrošinātu datu pārraidi, pēc kā to orbīta pakāpeniski degradējas. Lai sakaru pārklājums saglabātos stabils, pavadoņu tīkls ir nepārtraukti jāpapildina ar jauniem aparātiem.
Zinātnieki iepriekš pauda bažas, ka ļoti liels atkārtotu ieiešanu atmosfērā skaits var radīt nevēlamu ietekmi uz ozona slāni. Tiek norādīts, ka pavadoņiem sadaloties, atmosfērā var nonākt ievērojami alumīnija oksīda daudzumi, un kā aptuvens apjoms tiek minētas apmēram 1 000 tonnas gadā.
Finansiālie motīvi veicina izaugsmi
Neraugoties uz šādiem brīdinājumiem, nav redzami nopietni faktori, kas būtiski bremzētu Starlink izplešanos. Tiek prognozēts, ka šogad pakalpojums varētu radīt vairāk nekā 12 miljardus eiro ieņēmumu, savukārt 2024. gadā vērtējums tika lēsts ap 8 miljardiem eiro, kas kopumā rāda ļoti strauju pieaugumu.
Tekstā arī norādīts, ka biznesa attīstību papildus pastiprinājuši politiskie un valsts finansējuma apstākļi: tiek minēts, ka atbalsts 2024. gada vēlēšanu kampaņai sakrita ar to, ka saistītie projekti sāka piesaistīt vairāk publiskā sektora līdzekļu. Papildus tiek teikts, ka februārī Starlink pārņēma 2,4 miljardu eiro vērtu aviācijas sakaru līgumu, kas iepriekš ticis saistīts ar Verizon.
Starlink nostiprinās sakaru infrastruktūrā, taču riskus neatrisina
Starlink arvien vairāk nostiprinās kā būtiska sakaru infrastruktūras sastāvdaļa dažādās nozarēs. Tomēr pat pieaugot pakalpojuma mērogam, tas neatrisina jautājumus par iespējamo ietekmi uz atmosfēru: tiek uzsvērts, ka sakaru ieguvumi vien paši par sevi nevar kompensēt potenciālās vides sekas, ja pavadoņu sadegšana veicinātu ozona slāņa pavājināšanos.
