Pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas par vienu muļķīgi vilinošu ieceri. Pie kāda veikala pamanīju putekļiem klātu 1971. vai 1972. gada El Camino SS, un tieši tajā brīdī galvā sāka veidoties scenārijs, kas man, godīgi sakot, nemaz nebija vajadzīgs. No acu uzmetiena līdz pārliecībai, ka man noteikti vajag šādu muscle tipa pikapa un vieglā auto hibrīdu, bija tikai viens solis.
Īstā problēma sākas tur, kur sākas sludinājumi: lietotu El Camino tirgū nereti maksā pārsteidzoši maz. Par aptuveni 2 800 € var atrast projektu vai sakopjamu eksemplāru, un manā galvā tas uzreiz pārtop praktiskā argumentā: virsbūvē varētu ielikt motociklu. Citiem vārdiem, šāds auto izskatās gandrīz kā ideāls četrriteņu risinājums cilvēkam, kuram ik pa laikam jāpārvadā motocikls.
Kāpēc vispār apsveru el camino
Ja man būtu transports ar atvērtu kravas zonu, ikdienā parādītos ērtība, kādas pašlaik nav. Brīžos, kad jāatved motocikls no kaut kurienes vai jāpārvieto tas no punkta A uz punktu B, process kļūtu vienkāršāks: nevis jāorganizē, kā paņemt motociklu un kur tajā laikā atstāt savu, bet vienkārši aizbraukt, uzkraut un atvest.
Prātā esmu to izdomājis līdz sīkumiem. Kamēr es brauktu ar citu motociklu, savu transportu varētu nostiprināt El Camino kravas nodalījumā. Tas nozīmētu skaidrāku kontroli un mazāku zādzības risku, bet esošās slēdzenes un pārsegu varētu atstāt tam motociklam, ko tajā brīdī izmantoju. Tas izklausās loģiski vismaz līdz brīdim, kad sāku rēķināt idejas mīnusus reālajā dzīvē.
Kāpēc tā būtu nepraktiska ideja
Lielākais klupšanas akmens ir ekspluatācija un uzturēšana automobilim, kuram ir apmēram 50 gadu. Šāds pirkums prasa pilnīgi citu attieksmi nekā vienkārši vecāks ikdienas auto. Pat ja pats modelis šķiet vienkāršs, vecums nozīmē pastāvīgu mazu un ne tik mazu problēmu iespējamību, turklāt tās parasti parādās tieši tad, kad tam ir vismazāk laika.
Situāciju sarežģī arī sadzīves apstākļi. Ja nav garāžas un normālas vietas remontiem, jebkurš darbs pārvēršas loģistikas uzdevumā: kur auto novietot, kur to labot, kā sarunāt instrumentus un detaļas. Turklāt karburatora dzinējam ir savas nianses, jo vajadzīga atbilstoša degviela un izpratne par to, kā degviela uzvedas, ja automobilis ilgāk stāv. Mūsdienu benzīns vecākā degvielas sistēmā, īpaši tad, ja auto tiek lietots reti, bieži kļūst par papildu galvassāpēm, un es labi apzinos, ka šādu auto neizmantotu pietiekami regulāri, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar ilgstošu stāvēšanu.
Ko man patiesībā vajadzētu sev atgādināt
Ja vērtēju skaidrā prātā, man šāds automobilis nav nepieciešams. Tas nebūtu ikdienas vajadzība, bet gan epizodiska ērtība situācijām, kas negadās nemaz tik bieži. Tomēr katrs lētāks sludinājums ar sakopjamu El Camino mani pievelk tā, it kā tā būtu iespēja, ko nedrīkst palaist garām.
- Auto vecums nozīmē augstāku bojājumu risku un pastāvīgu iesaisti uzturēšanā.
- Bez garāžas un remonta vietas pat sīki darbi kļūst sarežģīti.
- Karburatora degvielas sistēmai stāvēšana un neatbilstoša degviela var radīt papildu problēmas.
- Praktiskais ieguvums būtu ierobežots, jo šāda ērtība vajadzīga tikai reizēm.
Tātad viss ir vienkārši: ar prātu saprotu, ka tas nav prātīgs pirkums, bet emocijas joprojām mēģina pārliecināt par pretējo. Man vajag argumentu, kas šo domu galīgi aizver, lai 50 gadus vecs El Camino būtu nevis risinājums, bet vēl viena problēma, ko es pats sev radītu.
