Mūsdienu auto tirgū arvien skaidrāk iezīmējas plaisa starp pircēju vēlmēm un ražotāju ekonomiskajām interesēm. Autobraucēji grib pēc iespējas lētākus auto gan ar iekšdedzes dzinēju, gan elektroauto, taču ražotāji no šādiem modeļiem izvairās, jo peļņas tajos praktiski nav. Nozares ierastā loģika ir vienkārša: vislielākais nopelns parasti nāk no pikapiem un lielajiem SUV, vidējā izmēra SUV ienes vidēju atdevi, bet mazo auto ražošana nereti nozīmē strādāt ar mīnusiem. Tomēr regulāri parādās tehnoloģiski solījumi, kas it kā varētu samazināt automašīnu izmaksas.
Jauna akumulatoru ķīmija, kas varētu samazināt elektroauto cenu
Pēdējā laikā uzmanības centrā ir informācija par jauna sastāva akumulatoriem, kas teorētiski spētu būtiski pazemināt elektroauto pašizmaksu. Runa ir par nātrija jonu akumulatoriem, kuru cena, balstoties uz publiski pieejamiem datiem, varētu būt ap 10 € par kilovatstundu. Salīdzinājumam – lētākā plaši izplatītā litija tehnoloģija, litija dzelzs fosfāta (LFP) akumulatori, parasti tiek saistīta ar aptuveni 69 € par kilovatstundu līmeni.
Šāda tipa nātrija jonu akumulatorus ražo liels akumulatoru industrijas uzņēmums CATL, un tie jau tiek izmantoti komerctransportā, piemēram, furgonos. Tāpēc loģiski rodas jautājums, kas mainītos, ja šo tehnoloģiju plašāk ieviestu vieglajos automobiļos.
Kāpēc lētāki akumulatori automātiski nenozīmē lētus elektroauto
No teorijas skatpunkta atbilde šķiet pašsaprotama: ja akumulators ir dārgākā elektroauto sastāvdaļa, tad lētāks akumulators it kā būtu jāizpaužas ievērojami zemākā auto cenā. Papildu arguments ir tas, ka nātrija bāzes akumulatori potenciāli mazinātu cenu svārstības un piegādes nenoteiktību, kas saistīta ar litija izejvielu. Tomēr autoražotāju skatījumā šāda lēta elektroauto perspektīva bieži nav pievilcīga divu iemeslu dēļ.
- Elektroauto pieprasījums ne vienmēr pieaug tik strauji, kā iepriekš tika prognozēts, un liela daļa ražotāju, izņemot Tesla, šajā segmentā cieš būtiskus zaudējumus. Šādos apstākļos vēl vairāk samazināt peļņas maržu un apzināti iet uz zemas rentabilitātes pārdošanu nav pievilcīgi, īpaši, ja nav sasniegts mēroga efekts. Lai pārdošanas apjomi reāli sāktu uzlabot ekonomisko pamatojumu, būtu vajadzīgs aptuveni viena miljona automobiļu gadā līmenis.
- Pat ja konkrēts elektroauto ar litija akumulatoru jau tā nav ienesīgs, pie cenas ap 23 000 €, pārslēgšanās uz vēl lētāku nātrija jonu akumulatoru un teorētiska cenas nolaišana līdz ap 18 000 € vai zemāk pati par sevi projektu nepadara pelnošu. Šādā scenārijā risku uzņemas visi ķēdes dalībnieki: ražotāji, dīleri un finansētāji, kas pircējiem izsniedz kredītus.
Tirgus grib lētāk, bet industrija dod priekšroku dārgākiem modeļiem
Rezultātā veidojas skaidra neatbilstība starp cilvēku gaidām un to, kas autorūpniecībai ir izdevīgi. Pircēji meklē pieejamu pārvietošanos, taču ražotāji apzinās, ka masveidā palielināta lētu auto piedāvājuma veidošana var būt finansiāli kaitīga. Vienlaikus daži ražotāji spēj noturēt stabilus apjomus populāros masu modeļos, piemēram, Toyota ar Corolla un RAV4.
Vienlaikus redzams, ka ražotāji nelabprāt uzņemas saistības par lielāku skaitu budžeta klases jaunu automašīnu. To pastiprina arī augsto procentu likmju vide: sadārdzinoties finansējumam, jauna auto iegāde arvien biežāk kļūst par turīgāku pircēju izvēli. Šādi klienti nereti dod priekšroku dārgākiem, komfortablākiem vai prestižākiem modeļiem, tāpēc ražotāju piedāvājums dabiski virzās uz augstāku cenu segmentu, kur peļņas maržas ir lielākas.
Kāpēc straujas pārmaiņas ir grūti sagaidīt
Tuvākajā laikā būtisku pagriezienu lētu jaunu automobiļu virzienā prognozēt ir sarežģīti. Lai arī tehnoloģiskie jauninājumi, piemēram, īpaši lēti nātrija jonu akumulatori, izklausās kā tiešs ceļš uz pieejamiem elektroauto, praksē cenu nosaka ne tikai detaļu pašizmaksa, bet arī kopējā biznesa loģika: pieprasījuma temps, ražošanas mērogs, rentabilitāte un finansēšanas ķēdes ilgtspēja. Tāpēc ziņas par jauniem izrāvieniem izmaksu samazināšanā pašas par sevi nenozīmē, ka tirgus drīzumā būs pilns ar lētiem jauniem elektroauto.
