Pēdējā Formula 1 posmā Lanss Strols sasniedza jaunu neveiksmīgu kvalifikāciju rekordu: Saūda Arābijas Grand Prix nedēļas nogalē Aston Martin Racing pilots atkal nespēja pārvarēt pirmo kvalifikācijas kārtu. Tas bija jau 75. izstāšanās gadījums Q1 viņa karjerā, kas šo rādītāju padara par sliktāko mūsdienu F1 kvalifikācijas statistikā.
Lansa Strola garā karjera: rezultāti un apstākļi
Lai Formulā 1 noturētos deviņas sezonas, nepietiek tikai ar talantu – nepieciešams spēcīgs komandas atbalsts un arī veiksmes faktors. Tomēr Strola gadījumā situācija ir citāda, jo viņa vietu čempionātā lielā mērā ietekmējušas tēva, privātā investora Lorensa Strola, finansiālās iespējas. Pēdējās desmitgades laikā viņa tēvs iegādājās F1 komandu un būtisku daļu Aston Martin zīmola, lai nodrošinātu dēlam stabilu klātbūtni sacensībās. Taču, neraugoties uz šiem ieguldījumiem, sportiskie rezultāti būtiski neuzlabojās.
Pašlaik 26 gadus vecais Strols Aston Martin komandā dalās ar vienu garāžu ar kādreizējo pasaules čempionu Fernando Alonso, kuram ir 43 gadi. Alonso bieži dēvē par mentoru, taču trasē viņš jaunāko komandas biedru pārspēj praktiski visās jomās: no 51 kopīgās kvalifikācijas Strols Alonso ir pārspējis tikai 8 reizes. F1 vidē par galveno etalonu tiek uzskatīts komandas biedrs, jo abiem ir gandrīz identiska tehnika. Tomēr Strols visā karjerā pārsvarā ir palicis aiz komandas biedriem – 130 reizes viņš bijis lēnāks, kamēr viņa kontā ir 43 kvalifikācijas uzvaras pār partneriem.
Vaina mašīnā vai pilotā?
Reaģējot uz šo statistiku, Strols skaidroja, ka izšķirošais faktors esot nevis pilots, bet automobilis. Viņš uzskata, ka, ja McLaren braucējus uz desmit gadiem ieliktu Sauber formulā, viņu izstāšanos skaits Q1 būtu vēl lielāks.
Tomēr šādam vērtējumam ir grūti piekrist, jo komandas, kurās Strols līdz šim startējis, kopumā tika uzskatītas par konkurētspējīgām vidusmēra vienībām vai pat spēcīgākām. Kopš Alonso pievienojās Aston Martin, komanda konstruktora ieskaitē ieņēma piekto vietu, un ievērojamu daļu punktu tieši viņš arī atnesa, turklāt tikai dažās nedēļas nogalēs neizkļuva no Q1. Savukārt Alonso ilgajā karjerā Q1 nepārvarēts bijis vien 29 reizes, lai gan viņam nācās braukt arī ar nekonkurētspējīgiem un tehniski problemātiskiem auto, tostarp 2009. gada Renault, 2014. gada Ferrari, kā arī vēlākajā periodā McLaren Honda un Alpine sastāvā.
Salīdzinājums ar citiem un atbildības jautājums
Strola piesauktie piemēri par Sauber vai McLaren braucēju situāciju nav pārliecinoši. Sauber budžets ir apmēram uz pusi mazāks nekā Aston Martin, turklāt Strola iepriekšējo komandu tehnika kopumā bijusi jaudīgāka nekā Sauber pēdējo desmit gadu laikā radītie spēkrati. Strola komandas biedri, strādājot ar tām pašām tehniskajām iespējām, parasti demonstrēja būtiski labākus rezultātus. Arī salīdzinājums ar McLaren pilotiem Lando Norisu un Oskaru Piastri nav pamatots, jo šim duetam kopā ir tikai 12 izstāšanās no Q1, turklāt abi visu karjeru aizvadījuši ar McLaren tehniku.
Galu galā pilotam jāuzņemas atbildība par sniegumu. Skaitļi nepārprotami rāda, ka kopš Strola debijas nevienam citam sportistam nav bijis tik vājš kvalifikāciju kopsavilkums. Lai arī sacīkstēs reizēm izdodas atgūt pozīcijas ar stratēģiju vai tempu, ar to nepietiek, lai Aston Martin regulāri kāptu augstāk. Ja Strola vietā būtu stabils un uzticams otrais pilots, komanda reāli varētu cīnīties par pjedestāliem vai uzvarām. Tomēr ģimenes saikņu dēļ šajā lomā izmaiņas nav gaidāmas, tāpēc Aston Martin arī turpmāk tiek bremzēta, un galvenā atbildība par to gulstas uz Lorensu Strolu, kurš turpina ieguldīt ļoti lielus līdzekļus dēla autosportista karjerā.
