Porsche modeļi bieži tiek minēti kā atskaites punkts gan sportiskam raksturam, gan ikdienas lietojamībai. Šo reputāciju lielā mērā veido arī PDK transmisija, kas atkarībā no izlaiduma gada un komplektācijas tiek uzstādīta daudzos zīmola automobiļos. Vienlaikus PDK nav kāda īpaša maģiska tehnoloģija, bet gan Porsche pielāgots divu sajūgu pārnesumkārbas risinājums, kura uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas ātrāku pārslēgšanos ar minimālu vilces zudumu.
Ko nozīmē pdk
Saīsinājums PDK ir veidots no vācu nosaukuma Porsche Doppelkupplungsgetriebe. Praksē tas apzīmē divu sajūgu pārnesumkārbu jeb DCT tipa transmisiju. Pats divu sajūgu darbības princips radās jau 20. gadsimta 30. gados, kad to izstrādāja franču inženieris Adolphe Kegresse. Vēlāk Porsche pie šīs idejas atgriezās 20. gadsimta 60. gados, bet tehnoloģiju reālā pielietojumā demonstrēja 1981. gadā, uzsverot to kā savu inženiertehnisko risinājumu.
Sākotnēji divu sajūgu sistēma tika izmēģināta autosportā, un pirmie pielietojumi parādījās sacīkšu automobiļos. Plašāk zināms, ka 1985. gadā šī tehnoloģija tika saistīta ar rallijā dominējošo Quattro projektu.
Sērijveida ielas automobiļos DCT tipa pārnesumkārbas straujāk ieguva popularitāti pēc 2003. gada, kad šāds risinājums tika piedāvāts Golf R32. Porsche savu PDK ieviesa masveida ražošanā 2008. gadā un kopš tā laika to konsekventi izmanto dažādos modeļos.
Kā darbojas pdk pārnesumkārba
Lai saprastu PDK darbības loģiku, visvienkāršāk to salīdzināt ar mehānisko pārnesumkārbu. Mehāniskajā variantā vadītājs pārslēdz pārnesumus, izmantojot sajūga pedāli: nospiežot sajūgu, uz brīdi tiek atvienota saikne starp dzinēju un transmisiju, tāpēc pārslēgšanas mirklī vilce tiek pārtraukta. Dinamiskā braukšanā tas ir trūkums, jo jebkura pauze nozīmē zaudētu laiku un mazāku paātrinājumu.
Divu sajūgu pārnesumkārba ir izstrādāta tieši šī mīnusa novēršanai. Viena sajūga vietā tiek izmantoti divi, un rezultātā transmisija pēc būtības darbojas kā divas atsevišķas pārnesumu ķēdes, kas strādā pamīšus:
- viens sajūgs apkalpo nepāra pārnesumus (1., 3., 5. u. c.);
- otrs sajūgs apkalpo pāra pārnesumus (2., 4., 6. u. c.).
Šī risinājuma būtība ir vienkārša: braucot, piemēram, trešajā pārnesumā ar viena sajūga starpniecību, otra sajūga pusē jau iepriekš ir sagatavots ceturtais pārnesums. Pārslēgšanas brīdī pirmais sajūgs tiek atvienots, bet otrais tiek pieslēgts praktiski vienlaikus, tādēļ pārnesuma maiņa notiek ļoti ātri un ar minimālu vilces pārtraukumu.
Procesu kontrolē automobiļa vadības sistēma, kas nepārtraukti paredz iespējamo nākamo darbību un laikus izvēlas nākamo pārnesumu, ņemot vērā akseleratora pozīciju, ātrumu un braukšanas režīmu. Tāpēc pārslēgšanās var būt īpaši ātra gan uz augstāku, gan uz zemāku pārnesumu.
Pdk, divu sajūgu sistēma un automāts: ar ko atšķiras
Lai gan konstrukcijas ziņā PDK ir divu sajūgu pārnesumkārba, vadītājam tā var darboties kā automātiskā transmisija, jo pārnesumu maiņu faktiski veic elektronika un ikdienas satiksmē par to nav jādomā. Vienlaikus daudzos modeļos saglabāta iespēja pārslēgt pārnesumus manuālā režīmā. Parasti tam izmanto pārslēgšanas lāpstiņas aiz stūres, bet agrākos risinājumos šī funkcija tika īstenota ar pogām uz stūres.
Nozīmīgi ir tas, ka divu sajūgu pārnesumkārba atšķiras no klasiskā automāta. Tradicionālā automātiskā transmisija sajūga vietā visbiežāk izmanto griezes momenta pārveidotāju, kas pēc būtības nepārtrauc mehānisko sasaisti tādā veidā, kā to dara sajūgu sistēma. Divu sajūgu pārnesumkārbas parasti ļauj pārnesumus mainīt ātrāk, tādēļ tās biežāk sastopamas paaugstinātas veiktspējas automobiļos.
Tomēr šis risinājums nav universāla izvēle visiem lietošanas scenārijiem: divu sajūgu transmisija ir konstrukcijas ziņā sarežģītāka, dārgāka, un tās darbībai nepieciešama specifiska eļļa. Ja automobilis pārsvarā tiek lietots ierastos apstākļos un sportisks braukšanas temps tiek izmantots reti, šāda sistēma ne vienmēr attaisnojas, jo uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas var būt augstākas.
