Daudzi autovadītāji ikdienā gandrīz nemaz neaizdomājas par dzinēja gāzu sadales siksnu vai ķēdi, jo šie mezgli parasti ir paslēpti dziļi aiz aizsargpārsegiem un citiem dzinēja elementiem. Tomēr gan siksna, gan ķēde pilda vienu no būtiskākajām funkcijām – bez tām dzinējs nespēj darboties. Ja kāda no šīm detaļām sabojājas, īpaši dzinējos, kuros vārstu un virzuļu kustības trajektorijas var krustoties, iespējami nopietni un dārgi dzinēja bojājumi.
Ar ko atšķiras gāzu sadales siksna un ķēde?
Gāzu sadales siksna un ķēde nodrošina, ka dzinēja vārsti atveras un aizveras precīzajā brīdī. Abas sistēmas savieno kloķvārpstu ar sadales vārpstu vai vārpstām, panākot sinhronu vārstu un virzuļu darbību. Atšķirībā no aizdedzes laika regulēšanas, kas ir cita dzinēja darbības īpašība, gāzu sadales mehānisms atbild par mehānisko procesu koordinēšanu dzinēja iekšpusē.
- Gāzu sadales siksna – parasti izgatavota no zobotas gumijas un pastiprināta ar stikla šķiedru, tēraudu vai citu izturīgu, elastīgu šķiedru. Darbības laikā tā klusi griežas ap vairākiem rullīšiem un spriegotājiem.
- Gāzu sadales ķēde – metāla ķēde, pēc uzbūves līdzīga motocikla ķēdei, un to bieži izvēlas risinājumos, kur nepieciešama lielāka izturība vai jāiztur augstākas dzinēja slodzes. Atkarībā no konstrukcijas tā var būt vienkārša, dubulta vai pat trīskārša.
Nav vienas sistēmas, kas visos gadījumos būtu pārāka – gan siksnai, gan ķēdei ir savi plusi un mīnusi, tāpēc abi risinājumi joprojām tiek izmantoti.
Gāzu sadales siksnas īpatnības
Gumijas gāzu sadales siksnas visbiežāk sastopamas vieglākos, ekonomiskos dzinējos. Tās darbojas īpaši klusi un tām nav nepieciešama papildu eļļošana, taču būtiskākais ir ierobežots kalpošanas laiks. Parasti siksnas maiņu veic ik pēc aptuveni 160 000 kilometru, tomēr precīzs intervāls ir atkarīgs no konkrētā auto modeļa un ražotāja noteikumiem. Siksnas nomaiņa parasti ir sarežģīts un dārgs darbs. Ja apkope netiek veikta laikā, pārtrūkusi siksna var izraisīt ļoti izmaksājošu dzinēja bojājumu.
Gāzu sadales ķēdes priekšrocības un trūkumi
Gāzu sadales ķēdes biežāk uzstāda vecāka tipa vai jaudīgākos dzinējos. Tās parasti ir ļoti uzticamas, taču vienlaikus skaļākas, smagākas un tām nepieciešama pastāvīga eļļošana. Visbiežāk ķēde kalpo tik ilgi, cik pats automobilis, tomēr ar laiku tā var izstiepties, kas var radīt dzinēja darbības traucējumus. Lai gan ķēdes parasti nepārtrūkst, nepieciešamības gadījumā to var nomainīt, taču šī procedūra ir sarežģīta.
Ko izvēlēties un kāpēc ir svarīgi to zināt?
Katrai gāzu sadales sistēmai ir savas priekšrocības un trūkumi, kas praksē bieži līdzsvarojas. Būtiskākais ir zināt, kāds risinājums uzstādīts konkrētajā automobilī, jo tas ietekmē apkopes darbu biežumu un izmaksas. Ja gāzu sadales sistēmas apkope netiek veikta noteiktajā laikā, pastāv ne tikai risks palikt ar nedarbojošos auto, bet arī iespēja iedzīvoties nopietnos un dārgos dzinēja bojājumos.
