Mainot motoreļļu paša spēkiem, nereti rodas strīdi par to, vai pirms uzstādīšanas ir vērts eļļas filtru piepildīt ar eļļu. Līdzīgi atšķiras viedokļi arī par apvedceļa jeb bypass eļļas filtriem, ko daļa pikapu un dīzeļauto īpašnieku uzstāda pēc iegādes kā papildu filtrācijas risinājumu. Lai saprastu, vai tas var dot reālu ieguvumu, vispirms jāizprot, kā šāds filtrs darbojas un kādos gadījumos tā pielietojums ir pamatots.
Kāpēc standarta eļļas filtrs neizfiltrē visus piemaisījumus
No inženiertehniskā skatpunkta lielāko ietekmi uz dzinēja nodilumu rada tieši ļoti smalkas daļiņas. Tiek uzskatīts, ka visvairāk kaitē netīrumi aptuveni 2–22 mikronu diapazonā. Viens mikrons ir viena miljondaļa metra, savukārt vidējs smilšu grauds ir ap 250 mikroniem, kas palīdz iztēloties šo izmēru atšķirības.
Lielākā daļa rūpnīcā paredzēto standarta eļļas filtru praksē efektīvi aiztur piesārņojumu aptuveni līdz 20 mikroniem. Tas nozīmē, ka vēl sīkākas daļiņas, piemēram, kvēpu mikrodaļiņas, var palikt eļļā un turpināt cirkulēt sistēmā.
Šāds kompromiss nav nejaušs: galvenajam jeb pilnas plūsmas filtram jāspēj caurlaist liels eļļas apjoms, lai visas kustīgās dzinēja detaļas nepārtraukti saņemtu eļļošanu. Tomēr tieši lielākas caurlaidības dēļ daļa īpaši smalko piemaisījumu netiek pilnībā izfiltrēta un ilgtermiņā var veicināt virsmu nodilumu, piemēram, gultņos, sprauslās vai cilindru sienās.
Kas ir apvedceļa eļļas filtrs
Apvedceļa eļļas filtrs ir papildu jeb sekundārais filtrs, ko uzstāda paralēli pamatfiltrācijas sistēmai. Tā uzdevums ir notvert daļiņas, kas ir par smalku, lai tās efektīvi aizturētu parastais pilnas plūsmas filtrs. Nosaukums apvedceļa tiek lietots tāpēc, ka daļa eļļas tiek novirzīta pa atsevišķu kontūru: tā iziet caur apvedceļa filtru un pēc tam atgriežas eļļošanas sistēmā, taču konkrētajā brīdī tā nepiedalās galvenajā plūsmā, kas tieši apgādā dzinēju.
Būtiska nianse ir tā, ka vienlaikus caur apvedceļa filtru parasti plūst tikai ap 10% no kopējā eļļas daudzuma. Šeit plūsma ir lēnāka, tāpēc iespējams nodrošināt ievērojami smalkāku filtrāciju. Daži apvedceļa filtri spēj aizturēt pat 1–2 mikronu izmēra daļiņas.
Teorētiski šādu risinājumu var izmantot dažādos dzinējos, taču īpaši bieži to izvēlas dīzeļauto īpašnieki. Dīzeļdzinēji rada vairāk mikroskopisku kvēpu daļiņu, kas ir viens no galvenajiem īpaši sīko piemaisījumu avotiem motoreļļā.
Kāds ieguvums ir praksē un kas jāņem vērā
Uzņēmumi, kas tirgo apvedceļa filtru komplektus, parasti izceļ vairākus ieguvumus: mazāku dzinēja nodilumu, ilgāku eļļas lietošanas laiku, lielāku eļļas tilpumu sistēmā un potenciāli arī labāku degvielas patēriņu. Daļai no šiem apgalvojumiem ir saprotams pamats: jo tīrāka eļļa, jo loģiskāk sagaidīt mazāku ilgtermiņa abrazīvo iedarbību un iespēju eļļu mainīt retāk, samazinot ekspluatācijas izmaksas.
Vienlaikus jāvērtē sākotnējās izmaksas. Apvedceļa filtra komplekts parasti maksā aptuveni 280–560 € (bez uzstādīšanas). Ja nav instrumentu vai pieredzes, daudzi izvēlas profesionālu montāžu, lai gan tehniski šāds darbs bieži ir paveicams arī prasmīgam entuziastam. Komplektā parasti ietilpst:
- maināma apvedceļa filtra kasetne vai pats filtrs,
- elastīgas eļļas šļūtenes,
- adapteris, kas ļauj pieslēgties standarta pilnas plūsmas filtra stiprinājuma vietai.
Vai ir vērts uzstādīt
Praktiskais secinājums ir šāds: apvedceļa eļļas filtrs kopumā nekaitē un izpilda savu uzdevumu, proti, papildus attīra eļļu no īpaši smalkām daļiņām. Lielākais ieguvums parasti parādās tad, ja auto plānots lietot daudzus gadus un nobraukt ļoti lielu attālumu, simtiem tūkstošu kilometru. Šādos apstākļos gan pat neliels nodiluma samazinājums, gan retākas eļļas maiņas var kļūt reāli jūtamas.
Tomēr jāatceras arī pretējais arguments: ja apvedceļa filtri būtu obligāti visos gadījumos un visiem dzinējiem, ražotāji tos daudz biežāk uzstādītu jau rūpnīcā. Tāpēc lielākajai daļai vadītāju tas nav nepieciešams risinājums, bet gan izvēles iespēja, kas vislabāk attaisnojas specifiskos ekspluatācijas apstākļos un ar skaidru mērķi ilgtermiņā maksimāli kontrolēt eļļas tīrību.
