Autoavārija vienmēr ir nepatīkama pieredze, un šeit nav vietas atrunām. Pat ja pie negadījuma neesi vainīgs un otrai pusei ir korekta apdrošināšana, tas tik un tā prasa nervus un laiku, turklāt nereti atstāj arī fiziskas sekas. Mūsdienu automobiļi ir ievērojami drošāki, tāpēc, ja esi piesprādzējies un nav papildu veselības risku, letāla iznākuma iespējamība parasti ir zema. Tas gan nenozīmē, ka pēc trieciena iztiksi bez sasitumiem vai sāpēm. Vēl smagāk kļūst tad, ja avārijā zaudē auto, ar kuru saistās daudz atmiņu.
Tomēr visdziļāk atmiņā parasti paliek pirmais ceļu satiksmes negadījums. Reizēm tas notiek paša kļūdas un jaunības pārgalvības dēļ, citreiz visu sabojā cita vadītāja lēmums. Šajā stāstā sakrita abi faktori.
Pirmā avārija: jaunības azarts un neveiksmīga sakritība
Toreiz man bija 17 gadi. Braucu mājup pēc Ziemassvētku pasākuma, ko rīkoja restorāns, kurā strādāju. Nesen biju iegādājies Kia Spectra. Tas, protams, nebija sporta auto, taču tam bija manuālā pārnesumkārba, un man kā jaunam auto entuziastam ar to pietika. Īpaši, ja pirmo mašīnu mēģini uzturēt un iegādāties, paļaujoties uz algu no vienkārša apkalpošanas darba.
Taisnāko maršrutu neizvēlējos un devos pa līkumaināku ceļu. Nonākot interesantākajā posmā, braucu straujāk, nekā vajadzēja, lai gan ne tik ekstrēmi, kā nereti iztēlojas par 17 gadus vecu vadītāju, kurš drīz iekļūs avārijā. Taču ātrums bija pietiekams, lai pietiktu ar vienu negaidītu manevru un situācija sāktu kļūt nekontrolējama.
Kā tas notika
Iebraucot pirmajā līkumā, pamanīju pretī braucošu vadītāju, kurš nogrieza līkumu un iebrauca manā joslā. Reaģējot instinktīvi, pagriezu stūri uz sāniem, lai izvairītos no sadursmes. Līdz tam biju pārliecināts, ka ātrums nav bijis īpaši liels, taču realitāte bija vienkārša: tas bija par lielu, lai pēkšņas situācijas brīdī saglabātu auto stabilitāti. Sliktākais bija tas, ka tā bija pirmā reize, kad vispār zaudēju kontroli pār automobili.
Kāpēc neizdevās savaldīt automašīnu
Situāciju pastiprināja ceļa profils – tur sekoja S veida līkumu kombinācija. Gribētos domāt, ka citā vietā būtu ticis galā, taču tajā brīdī man nebija prasmju, lai atgrieztu auto pareizajā trajektorijā, kad īsā laikā jāpārslēdzas no viena līkuma uz nākamo.
Par laimi, neietriecos citā automašīnā vai šķērslī, tomēr aizķēru apmales malu ceļa malā. Apmales riepām un balstiekārtai ir īpaši nelabvēlīgas, un sekas bija ātras un jūtamas.
- Tika bojāti riteņu un balstiekārtas mezgli.
- Remonts izmaksāja aptuveni 1 400 €.
- Papildus izdevumiem nāca arī izteikta kauna sajūta.
Pēc avārijas: kad neviens netic tavai versijai
Visnepatīkamākais bija tas, ka biju gandrīz pārliecināts: retajam šķita ticami, ka vainīgs bija otrs vadītājs, kurš iebrauca manā joslā. Pat ja tieši pirms notikuma ātrums nebija acīmredzami pārsniegts, apstākļi man par labu nestrādāja: jauns vadītājs, vāja disciplīna attiecībā uz ātruma ierobežojumiem un attiecīgs braukšanas stils. Daudziem daudz pārliecinošāka likās vienkāršā versija: līkumā iebraucu par ātru un pats visu sabojāju.
Kāds bija tavs pirmais ceļu satiksmes negadījums?
Kā ir ar tevi? Vai pirmais negadījums notika tavas kļūdas dēļ, vai arī dienu sabojāja kāds cits satiksmes dalībnieks? Vai auto tika norakstīts, vai tomēr izdevās to salabot un atgriezties uz ceļa? Dalies ar savu pieredzi komentāros.
