Kādā Itālijas automobiļu saietā, kur vienuviet bija skatāmi ļoti dažādi spēkrati – sākot ar mūsdienu superauto un beidzot ar retiem klasiskajiem modeļiem –, lielāko pārsteigumu radīja nevis slavenākie vārdi, bet teju aizmirsts itāļu apvidus auto Laforza. Mūsdienās tik labā stāvoklī esošu Laforza sastapt ir īpaši grūti, tāpēc tas izcēlās pat uz kopējā, ar dažādiem automobiļiem bagātā fona.
Izcelsme: no magnum līdz laforza
Šī modeļa stāsts sākās Itālijā, kur virsbūvju ražotājs Rayton-Fissore izstrādāja apvidus auto, kas sākotnēji tika pazīstams ar nosaukumu Magnum. Idejas pamatā vispirms bija militāram pielietojumam piemērots transportlīdzeklis, taču gala rezultātā automobilis nonāca sērijveida ražošanā un tirdzniecībā parādījās 1985. gadā.
Magnum konstrukcijā daļēji tika izmantoti Iveco risinājumi, un kopējais raksturs bija izteikti smagajai tehnikai pietuvināts. Atkarībā no izpildījuma tika uzstādīti dažādi dzinēji: turbodīzelis, Lancia četru cilindru motors ar kompresoru vai Alfa Romeo V6. Vienlaikus salons nebija askētisks – tika izmantotas ādas apdares detaļas, tāpēc modelis netika pozicionēts tikai utilitāram pielietojumam.
Veidojot versiju prestižākam tirgus segmentam, ražotājs mainīja kursu: Magnum pārdēvēja par Laforza, aprīkoja ar V8 benzīna motoru un ieviesa papildu izmaiņas, lai modelis varētu pārliecinošāk konkurēt ar tā laika klases etaloniem, piemēram, Range Rover.
Itāļu dizains, konstrukcija un komplektēšanas īpatnības
Laforza dizaina autors bija Tomass Tjaarda, kurš strādāja Pininfarina, līdz ar to automobilis saglabāja itāļu proporciju un formu izjūtu, pat ja tehniskā puse tika pielāgota citiem uzdevumiem. Tirdzniecībā modelis nonāca 1989. gadā ar 5,0 l V8 dzinēju. Transmisijā tika izmantota 4 pakāpju automātiskā kārba ar papildrežīmu, bet pilnpiedziņas sistēmā – Selec-Trac tipa sadales mezgls.
Salīdzinot ar Magnum, Laforza saņēma uzlabotus balstiekārtas komponentus, kā arī pārstrādātu ārējo un iekšējo noformējumu, lai radītu civilizētāku iespaidu. Standarta aprīkojumā ietilpa stūres pastiprinātājs, bremžu pastiprinātājs, priekšā disku bremzes, bet aizmugurē – trumuļu bremzes.
Ražošanas shēma bija neparasta: šasijas un salona detaļas izgatavoja Itālijā, savukārt gala montāža notika Braitonā, Mičiganā.
Dzinēju un nosaukumu izmaiņas vēlākajos gados
Vēlākajās ražošanas sērijās Laforza tika aprīkots ar citiem V8 variantiem, un kā papildaprīkojums bija pieejams arī kompresors. Pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas 1998. gadā modelis ieguva nosaukumu Laforza Prima: tika izmantots cits V8 dzinējs, piedāvāts Eaton kompresors, bet automātiskā pārnesumkārba kļuva elektroniski vadāma.
1999. gadā nosaukums atkal tika mainīts, un automobilis kļuva pazīstams kā Laforza Magnum. Atkarībā no komplektācijas uzstādīja vienu no diviem V8: vai nu Ford, vai 6,0 l V8, un arī šeit bija paredzēta Eaton kompresora opcija.
Šis apvidus auto tirdzniecībā noturējās līdz 2003. gadam, bet citos tirgos līdzīgs modelis tika piedāvāts īsāku laiku – līdz 1998. gadam. Atsevišķos vēlīnos eksemplāros tika uzstādīti arī BMW rindas sešu cilindru benzīna un turbodīzeļa dzinēji.
Aprīkojums un faktiskās ekspluatācijas īpašības
Konkrētajam pasākumā redzētajam automobilim pie sānu loga bija piestiprināta ražotāja informācijas lapa ar komplektācijas aprakstu. Tajā bija norādīts 1990. gada Laforza ar divtoņu virsbūves noformējumu, taču reāli automobilis bija balts, tāpēc iespējams, ka virsbūve kādā brīdī pārkrāsota vai arī dokuments attiecās uz citu eksemplāru.
Standarta aprīkojumā bija iekļauti vairāki tā laika luksusa klasē ierasti risinājumi:
- gaisa kondicionieris
- elektriskie logu pacēlāji
- elektriska lūka
- kruīza kontrole
- attālināti vadāma centrālā atslēga
- priekšējie sēdekļi ar elektrisku regulāciju 6 virzienos
- Blaupunkt audio sistēma ar četriem skaļruņiem
- apsildāmi un elektriski regulējami sānu spoguļi
- regulējama stūres kolonna
- vieglo sakausējumu diski
- vilkšanas āķis
Degvielas patēriņš nekad nav bijis šī modeļa spēcīgā puse. Pēc pieejamajiem datiem pilsētā patēriņš bija ap 21,4 l/100 km, bet ārpus pilsētas – ap 14,7 l/100 km. Pēc stingrākas metodikas pilsētā tas sasniedza ap 23,5 l/100 km, ārpus pilsētas – ap 18,1 l/100 km, savukārt vidējais rādītājs bija ap 21,4 l/100 km. Tie bija skaitļi, kas atbilda tā laika lielo un smago apvidus auto līmenim, lai gan daļa konkurentu spēja demonstrēt nedaudz labāku ekonomiju.
Cena: dārgs, bet nišas piedāvājums
Dokumentā 1990. gada Laforza cena bija norādīta 44 600 ASV dolāru apmērā, iekļaujot 750 ASV dolāru piegādes maksu. Tas nozīmēja, ka modelis bija jūtami dārgāks par daļu konkurentu. Pārrēķinot eiro, šī summa ir aptuveni 41 000 €.
Vēl vēlākās versijas ar kompresoru maksāja vēl vairāk. Piemēram, kāds 1999. gada Speciale Edition eksemplārs tika novērtēts ar 67 385 ASV dolāriem, kas ir apmēram 62 000 €.
Retums mūsdienās un situācija lietoto auto tirgū
Kopumā tika saražoti ap 6 000 šīs modeļu saimes apvidus auto, bet tieši ar Laforza nosaukumu – apmēram 1 200 vienību. Nelielo ražošanas apjomu un specifiskās izcelsmes dēļ uz ceļiem Laforza ir sastopams ļoti reti. Pat vietās, kur biežāk parādās neparasti automobiļi, Laforza gandrīz nemaz neredz, bet labā tehniskā un vizuālā stāvoklī esošs eksemplārs ir vēl retāks.
Aprakstītais automobilis vizuāli izskatījās īpaši labi saglabājies: virsbūve bija kārtīga, un arī tādas detaļas kā sliekšņi ar Laforza marķējumu liecināja, ka īpašnieks ir domājis par oriģinalitātes saglabāšanu. Precīzs nobraukums nebija fiksēts.
Šis modelis pārdošanā parādās reti. Izsoļu datos redzams, ka kopš 2017. gada vienā plaši zināmā platformā pārdoti seši Laforza eksemplāri – visi par mazāk nekā 16 000 ASV dolāru, bet lētākais sasniedza 2 650 ASV dolārus (attiecīgi ap 14 700 € un ap 2 450 €). Citā platformā pārdoti pieci automobiļi, no kuriem četri maksāja mazāk nekā 6 000 ASV dolāru (ap 5 500 €), bet viens no pārdotajiem eksemplāriem bija detalizētāk apskatīts auto apskatnieka materiālā.
Kad jums pēdējo reizi izdevās klātienē redzēt Laforza, un vai esat vadījuši šādu apvidus auto? Tas ir viens no tiem modeļiem, kas teorētiski ierindojas luksusa klasē, taču praksē palika savdabīgs, šaura loka izvēles variants, un tieši tāpēc šodien entuziastiem šķiet vēl interesantāks.
