Automātiskā pārnesumkārba pārslēdz pārnesumus pati, pielāgojoties braukšanas situācijai, savukārt automobilī ar manuālo kārbu lēmumu par pārslēgšanu vienmēr pieņem vadītājs. Iesācējiem pārnesumu maiņa nereti ir viens no sarežģītākajiem iemaņu posmiem, jo nepareizi izvēlēts brīdis var pasliktināt motora darbību un palielināt degvielas patēriņu.
Kad manuālajā kārbā ir vērts pārslēgt pārnesumu
Ar vienkāršu ātruma vērošanu nepietiek. Būtisks orientieris ir arī motora apgriezieni (apgr./min.), kas parāda, cik strauji griežas dzinējs. To uzraudzībai paredzēts tahometrs, un ir īpaši noderīgi tajā ieskatīties, kamēr pārslēgšana vēl nav kļuvusi par automātisku ieradumu. Ja pie lielāka ātruma tiek atstāts pārāk zems pārnesums (vai, braucot lēnāk, tiek turēts pārāk augsts), dzinējs strādā neefektīvi, un daļa potenciālā ekonomiskuma tiek zaudēta.
Manuālās pārnesumkārbas joprojām ir aktuālas
Lai gan nereti izskan viedoklis, ka manuālās pārnesumkārbas pakāpeniski atkāpjas automātisko risinājumu priekšā, faktiskais pārdošanas apjoms rāda, ka ievērojama pircēju daļa joprojām izvēlas manuālo transmisiju. Ražotāji turpina piedāvāt dažādus modeļus ar manuālo kārbu, tāpēc tuvākajā laikā šī izvēle no tirgus nepazudīs.
Kā izvēlētais pārnesums ietekmē degvielas patēriņu
Degvielas ietaupījums ar manuālo pārnesumkārbu nav tikai lēnāka braukšana. Liela nozīme ir tam, kurā pārnesumā pārvietojaties, jo katrs pārnesums visefektīvāk strādā noteiktā ātruma diapazonā. Nospiežot akseleratora pedāli, dzinēja apgriezieni pieaug, un tahometra rādījums kāpj. Parasti, sasniedzot aptuveni 2 500–3 000 apgr./min., ir lietderīgi pārslēgt uz augstāku pārnesumu. Ja pārslēgšana notiek par vēlu, dzinējam jāstrādā ar lielāku slodzi, un tas parasti nozīmē arī lielāku patēriņu.
Kas palielina dzinēja slodzi
Degvielas patēriņu nosaka ne tikai pārnesums un apgriezieni, bet arī motora slodze, proti, darba apjoms, kas dzinējam jāveic dažādu ietekmējošu faktoru dēļ. Slodze var pieaugt gan intensīvākas paātrināšanās vai lielāka ātruma dēļ, gan arī papildu patērētāju un pretestību rezultātā.
- paātrināšanās un braukšanas ātrums
- kondicioniera izmantošana
- iekšējā berze dzinējā
- lielāka ģeneratora (alternatora) noslodze
Braucot lēnāk, slodze parasti ir mazāka, taču vienlaikus mainās arī ieplūdes gaisa plūsmas vadība, jo droseļvārsts vairāk strādā neliela atvēruma zonā. Pieaugot slodzei, droseļvārsts atveras plašāk. Praktiski degvielas patēriņam labvēlīgi ir uzturēt zemākus apgriezienus un vienmērīgu braukšanu aptuveni no 72 km/h un vairāk.
Ko praktiski darīt, ja mērķis ir mazāks patēriņš
Braucot ar nemainīgu ātrumu, visbiežāk ekonomiskākais risinājums ir izvēlēties iespējami augstāko pārnesumu, kuru automobilis spēj vienmērīgi noturēt bez raustīšanās un bez acīmredzamas dzinēja noslāpšanas sajūtas.
