Režisors Džordžs Lūkass jaunībā bija cieši saistīts ar ielu sacīkšu vidi un ātruma kultūru, un šī pieredze vēlāk būtiski ietekmēja viņa skatījumu uz kino. Skolas gados viņš nopietni apsvēra profesionāla autosportista karjeru, taču pēc ļoti smagas avārijas 1962. gadā, tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, no šī mērķa nācās atteikties. Meklējot jaunu virzienu, Lūkass iestājās USC kinomākslas skolā un pievērsās otrai aizrautībai – filmēšanai un režijai.
- 1.Pirmais darbs par sacīkstēm un praktiska pieeja filmēšanai
- 2.Agrīnas idejas par zinātnisko fantastiku
- 3.Darbs pie Grand Prix un pagrieziena punkts attieksmē pret kino ražošanu
- 4.Mazākas komandas princips un tā ietekme uz vēlākajām filmām
- 5.Budžetu salīdzinājums un ilgtermiņa ietekme uz kino industriju
Pirmais darbs par sacīkstēm un praktiska pieeja filmēšanai
Starp viņa pirmajiem nozīmīgākajiem projektiem bija aptuveni 8 minūšu eksperimentāla īsfilma 1:42.08 to Qualify. Tajā uzmanības centrā ir pazīstamais braucējs Pīters Broks, kurš ar aizlienētu Lotus 23 cenšas Willow Springs trasē iekļauties kvalifikācijai nepieciešamajā laikā. Filmas pamats nav dialogi vai klasiskas sižeta konstrukcijas, bet gan ātruma sajūta, kas veidota ar attēla ritmu un montāžas tempu.
Filmēšana notika ļoti vienkāršos apstākļos: Lūkass strādāja nelielā komandā, apmēram 14 cilvēku sastāvā, un darba laikā grupa nakšņoja pašā trasē. Materiāls tika veidots kadru pa kadram ar praktiski īstenojamām metodēm, bez dārgiem risinājumiem un apjomīgas tehnikas, tāpēc ievērojama daļa efektu radās tieši no reālās filmēšanas paņēmieniem.
- Kameras stiprināja tieši pie automobiļa, lai kustība un vibrācijas izskatītos ticami.
- Lūkass vairākkārt filmēja, atrodoties automobilī līdzās Brokam, fiksējot pārnesumu slēgšanu un tahometra rādītāja straujos lēcienus.
- Tika izmantoti sekošanas kadri, filmēšana auto pret auto un zemi priekšpuses rakursi, kas arī mūsdienās ir bieži sastopami auto kino valodā un tiešsaistes video saturā.
Neskatoties uz to, ka viņam bija tikai nedaudz pāri divdesmit, Lūkass jau parādīja skaidru izpratni par praktisko filmēšanu – kā tehniskos risinājumus un kameras novietojumu pārvērst par stāstījuma elementu, nevis vienkārši par fiksēšanas rīku.
Agrīnas idejas par zinātnisko fantastiku
Pēc Broka stāstītā, tajā periodā Lūkass jau domās attīstīja zinātniskās fantastikas kosmiskā vesterna ieceri. Brokam tā šķita kā klasiskā piedzīvojuma forma ar neparastām būtnēm un tehnoloģiski pārākiem ieročiem, savukārt apkārtējie to bieži uztvēra kā ļoti entuziasma pilna jaunieša fantāzijas. Tomēr būtiskākais ir tas, ka šādas idejas Lūkasam bija aktuālas vēl pirms viņa lielākajiem karjeras projektiem.
Darbs pie Grand Prix un pagrieziena punkts attieksmē pret kino ražošanu
Apmēram mēnesi pēc studenta īsfilmas prezentēšanas Lūkass devās uz Monako, lai iesaistītos Džona Frankenhaimera autosportam veltītās filmas Grand Prix uzņemšanā. Šo darbu nereti uzskata par vienu no nozīmīgākajām sacīkšu tematikas filmām, un tā vizuālā valoda atstāja ievērojamu ietekmi uz vēlākajiem kino risinājumiem.
Grand Prix filmēšanas procesā Lūkass skaidri ieraudzīja atšķirību starp diviem darba modeļiem. Liela studijas komanda pēc filmēšanas dienas devās uz pagaidu ģērbtuvēm un atpūtas telpām, kamēr Lūkass ar savējiem izvēlējās daudz askētiskāku ikdienu – guļammaisus un minimālus apstākļus. Viņš augstu vērtēja Frankenhaimeru kā režisoru un izcēla Sola Basa vizuālo meistarību, taču vienlaikus viņu sarūgtināja tas, ko viņš uztvēra kā studiju sistēmas pārmērīgu resursu tēriņu un neefektivitāti.
Mazākas komandas princips un tā ietekme uz vēlākajām filmām
Tieši šī pieredze nostiprināja Lūkasa pārliecību, ka filmas iespējams veidot ar mazākām un koncentrētākām komandām. Šī pieeja saglabājās arī viņa turpmākajā darbā, pat tad, kad projektu mērogs pieauga. Tiek minēts, ka, veidojot 1977. gada Star Wars (pirmo filmu), viņš izmantoja mazāk nekā pusi no tās komandas, kāda aptuveni desmit gadus iepriekš bija nepieciešama Grand Prix uzņemšanai.
Arī pirmās divas Lūkasa komerciālās filmas THX 1138 (1971) un American Graffiti (1973) tika realizētas ar nelieliem budžetiem, kas nepārsniedza 1 miljonu eiro, saglabājot viņam būtisko kompaktas filmēšanas grupas modeli. Vēlāk, saprotot, ka Star Wars ieceres īstenošanai būs vajadzīgi sarežģīti efekti, Lūkass iniciēja Industrial Light & Magic izveidi. Tas ļāva vēl vairāk samazināt cilvēku skaitu, kas vajadzīgs ainu realizācijai, jo daļa darba tika pārcelta uz specefektu risinājumiem.
- Liela mēroga epizodes varēja veidot, izmantojot miniatūras.
- Daļu dekorāciju un ainu izbūvēja studijas telpās, nevis filmēja apjomīgos reālos objektos.
- Vizuālie efekti kļuva par instrumentu, kas palīdzēja ātrāk un precīzāk īstenot ieceri ar mazāku komandu.
Budžetu salīdzinājums un ilgtermiņa ietekme uz kino industriju
Pēc inflācijas pārrēķina Grand Prix ražošana, kā norādīts, izmaksāja ap 82,0 miljoniem eiro, savukārt Star Wars: Episode IV – A New Hope aptuveni 53,8 miljonus eiro. Abas filmas guva izcilus panākumus: viena nostiprinājās kā viens no spēcīgākajiem sacīkšu tematikas darbiem, bet otra kļuva par sākumu milzīgai izklaides franšīzei, kuras vērtība ar laiku sasniedza triljonu eiro.
Star Wars būtībā pavēra ceļu daudz plašākai mākslīgo un vēlāk arī digitālo efektu izmantošanai, kas mainīja kino ražošanas virzienu un veicināja šodien ierasto ar datoru ģenerētu vizuālo vidi. Viedokļi par šo pāreju atšķiras: daļa to uzskata par negatīvu pavērsienu, bet citi uzsver, ka noteiktus stāstus bez datordatorgrafikas vienkārši nav iespējams pārliecinoši izstāstīt. Tomēr ir skaidrs, ka Džordža Lūkasa ieguldījums kino attīstībā ir īpašs, un viens no būtiskākajiem šīs ietekmes virzītājiem bija viņa pieredze auto kultūrā un darbs pie Grand Prix.
