Kalnu grēda, kas šķērso plašu Ziemeļamerikas teritoriju, atsevišķos posmos rada īpaši sarežģītus apstākļus autotransportam: daudz līkumu ar serpentīniem, akmeņains reljefs, bet aukstajā sezonā arī sniegs un apledojums. Tāpēc pārvietošanās pa augstkalnu ceļiem ilgstoši bija lēna un bīstama, jo īpaši laikā, kad ceļu infrastruktūra vēl nebija pielāgota intensīvai satiksmei.
Risinājums izvēlēts radikāls, taču pamatots – lai izvairītos no nepārtrauktas manevrēšanas kalnu ceļos, tika pieņemts lēmums izveidot tuneli tieši cauri kalnu korei. 20. gadsimta 50. gados, paplašinot moderno automaģistrāļu tīklu un nodrošinot finansējumu jaunām savienojuma līnijām, tika uzsākts projekts, kas paredzēja kalnā izbūvēt divus atsevišķus tuneļus: vienu satiksmei vienā virzienā, otru pretējā virzienā. Būvdarbi ieilga vairāk, nekā sākotnēji plānots, un izmaksas pārsniedza iecerēto, tomēr projekts tika pabeigts.
Kāds ir tuneļa garums un kā norit izbraukšana
Tuneļu komplekss sastāv no divām atsevišķām galerijām, kas nosauktas Eisenhower un Johnson vārdos. Katra tuneļa kopgarums ir aptuveni 2,7 km. Ja satiksmes intensitāte ir neliela, brauciens cauri parasti aizņem apmēram 2 minūtes.
Tā kā tas ir kalnu tunelis, iebraukšanas un izbraukšanas posmos ir izteikti stāvi slīpumi: vienā virzienā transportlīdzekļiem jākāpj augšup, bet, izbraucot, jānolaižas lejup. Arī šķērsprofils nav plats: malas joslu šeit nav, līdz ar to apstāšanās iespējas ir ļoti ierobežotas. Šādas īpatnības loģiski raisa jautājumu par drošību, pārvietojoties cauri tunelim.
Drošība tunelī: negadījumi, ugunsgrēki un satiksmes vadība
Šajā tuneļu sistēmā nav reģistrēti letāli negadījumi. Tomēr incidenti notiek: īpaši ziemā, kad slidens segums var palielināt avāriju risku. Retos gadījumos slēgtā telpā var rasties arī transportlīdzekļa ugunsgrēks, vidēji dažas reizes gadā. Lielākais praktiskais izaicinājums šādās situācijās ir tas, ka tunelī nav ceļa nomales, tāpēc operatīvajiem dienestiem ir grūtāk ātri piekļūt notikuma vietai.
Lai to kompensētu, pie iebrauktuvēm ir uzstādīta satiksmes dozēšanas sistēma: nepieciešamības gadījumā tiek aktivizēti luksofori, kas aptur plūsmu un ļauj avārijas dienestiem veikt darbus. Papildus tunelī izbūvēta uguns ierobežošanas infrastruktūra, tostarp sprinklera risinājumi.
- Satiksmes regulēšana pie iebrauktuvēm nodrošina iespēju ātri slēgt tuneli incidenta laikā.
- Uguns slāpēšanas sistēmas paredzētas, lai īsā laikā samazinātu liesmu izplatīšanos un temperatūru.
- Risinājumi pielāgoti darbam slēgtā telpā ar ierobežotu caurlaides spēju, kur praktiski nav vietas apstāšanai.
Ventilācija un gaisa kvalitāte
Tuneļos darbojas jaudīga ventilācijas sistēma: uzstādīti 28 ventilatori, un katra ventilatora diametrs ir apmēram 3,2 m. Tie pievada svaigu gaisu un izvada izplūdes gāzes, bet vajadzības gadījumā palīdz arī aizvadīt dūmus. Bez šādas ventilācijas intensīvas satiksmes apstākļos gaiss tunelī ātri kļūtu nepiemērots elpošanai.
Ilgtermiņa problēmas: ūdens, nolietojums un remontdarbi
Tuneļi atrodas kalnos, kur sniegs uzkrājas un, kūstot, veido ūdens plūsmas, tāpēc konstrukcijās pastāvīgi iesūcas gruntsūdeņi. Laika gaitā tas bojā segumus un konstrukciju elementus, un brauciena laikā var pamanīt degradācijas pazīmes, sākot no drupšanas līdz nolietotai infrastruktūrai. Atbildīgās institūcijas īsteno ilgstošus remontdarbus, lai mazinātu ūdens radītos bojājumus, saglabājot būves kopējo stāvokli tādu, kas piemērots drošai ekspluatācijai.
Kāpēc šis tunelis ir būtisks satiksmei un ekonomikai
Satiksmes intensitāte tunelī ir augsta: maksimālās slodzes periodos diennaktī to var šķērsot līdz 50 000 transportlīdzekļu. Maršruta nozīme tiek vērtēta arī ekonomiski – tiek lēsts, ka tā radītā vērtība var sasniegt aptuveni 1,85 milj. € stundā. Bez šādas savienojuma ass reģiona tūrisma infrastruktūra nebūtu attīstījusies līdz pašreizējam apjomam, jo ērta sasniedzamība ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļojumu plūsmas uzturēšanai.
Tāpēc tuneļu sistēma tiek uzskatīta par kritisku transporta artēriju, un ir maz ticams, ka to ļautu nonākt līdz stāvoklim, kad tā vairs nav izmantojama. Teorētiski alternatīva varētu būt jaunu ceļu izbūve, taču praksē šāda mēroga savienojuma vērtība parasti nozīmē nepārtrauktu uzturēšanu un modernizāciju.
