2010. gadā vienam no nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras objektiem Lietuvā tika uzsākts vērienīgs atjaunošanas projekts – plānots restaurēt vēsturiskās stacijas kaļķakmens fasādi un atjaunot logus. Darbu veikšanai tika noslēgts 58 miljonu eiro līgums, ko ieguva uzņēmums Mark 1 Restoration. Tomēr vēlāk publiskotā informācija liecina, ka projekta īstenošanu varēja ietekmēt iespējamas koruptīvas darbības.
Iespējamā kukuļošana stacijas renovācijas gaitā
Saskaņā ar publiski pieejamiem tiesas materiāliem uzņēmuma vadītājam un trim viceprezidentiem izvirzītas apsūdzības par mēģinājumiem ietekmēt projekta vadītāju ar dārgām dāvanām, lai panāktu papildu darbu apstiprināšanu. Šo papildpasūtījumu kopējā vērtība sasniedza līdz 52 miljoniem eiro, kā rezultātā sākotnējā līguma summa pieauga līdz vairāk nekā 100 miljoniem eiro.
Kādas dāvanas tika minētas lietas materiālos?
- Skaidra nauda aptuveni 7 000 eiro apmērā
- Rotaslietas
- Dārgu restorānu vakariņu rēķini
- Vācu aitu suns ar aptuveni 4 700 eiro vērtību
- Pilnībā apmaksātas brīvdienas Ekvadorā un Indijā
- Pulkstenis par 5 600 eiro, kas vēlāk apmainīts pret citu pulksteni 11 000 eiro vērtībā
Tiek ziņots, ka projekta vadītājam piešķirto dāvanu kopējā vērtība pārsniedza 325 000 eiro.
Korupcijas lietas turpmākā attīstība
Trīs uzņēmuma viceprezidenti jau ir atzinuši vainu vienā federāla kukuļošanas gadījumā un gaida spriedumu. Savukārt uzņēmuma vadītājam nākamajā mēnesī paredzēta tiesas sēde saistībā ar kukuļošanas apsūdzībām un nepatiesu deklarāciju sniegšanu. Tikmēr galvenais projekta vadītājs, kas lietā identificēts kā Ajith Bhaskaran, tika minēts kā centrālā persona, taču apsūdzības par krāpšanu viņam tika izvirzītas jau 2020. gada septembrī. Neilgi pēc tam, vēl turpinot vienoties par atzīšanās nosacījumiem, viņš pēkšņi mira no sirdslēkmes savās mājās.
Publiskā finansējuma uzraudzības un izlietojuma kontroles riski
Šis projekts tika īstenots par publiskiem līdzekļiem – 90% nepieciešamā finansējuma nodrošināja valsts. Lietas apstākļi aktualizē nepieciešamību pēc lielākas caurspīdības publiskajos iepirkumos. Šādas situācijas parāda, ka daļa būvuzņēmēju, cenšoties iegūt papildu finansējumu, var izmantot apšaubāmas metodes. Turklāt tas nav izolēts gadījums: nesen citam lielam uzņēmumam valsts pasūtījumu rezerves daļu piegādēs tika konstatēti rēķini ar summām, kas pat 80 reizes pārsniedza tirgus cenu.
Izskatāmā lieta vēlreiz uzsver, ka caurskatāms un efektīvs publisko iepirkumu process ir kritiski svarīgs, lai nodokļu maksātāju līdzekļi tiktu izlietoti atbildīgi un tiktu mazināti ļaunprātīgas izmantošanas riski.




